Jap, gulēšana uz vēdera tiek ļoti cieši saistīta ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu.
Es esmu UK prakses piekritēja - guldīt tikai uz muguras, pasekot līdzi tam, ka nostrādā reflekss un galva tiek pagriezta uz sāniem. Pati personīgi savu dēlu arī guldīju tikai uz muguras, nekad ne ar ko neesmu stutējusi un nekādās pozās neesmu ieriktējusi.
Es, līdzīgi kā Lilii, atbalstu teoriju, ka zīdainim nav jāliek darīt (un ar zīdaini nav jādara) tas, ko viņš pats vēl fiziski nespēj - pagriezties uz sāniem, apgriezties uz vēdera utt. Pienāks laiks, kad varēs, tad arī gulēs uz sāna, vēdera, kā nu gribas. Es neredzu šajā guldināšanā neko atšķirīgu no mēnešu veca bērna sēdināšanas vai 3mēn veca bērna staidzināšanas, bet tad gan visi brēc, ka to taču nedrīkst, bērns tam nav gatavs utt.
P.S. Jau dzirdu argumentus par - jāliek uz vēdera, lai iemācītos turēt galvu un stiprinātu kakla muskuļus. Iemācās visu arī bez guldināšanas uz vēdera. Tik pat labi varētu teikt, ka jāsēdina, lai stiprinātu mugurkaulu vai jāstaidzina, lai stiprinātu kāju muskuļus.