Nu, ārstiem ar laiku jau viss viens, satraukums vai paranoja, tikai nomurmina, ka viss kārtībā. Protams, ne visiem, bet daļai ārstu. Ne īsti atbild, ne kaut ko iesaka, pat liekas, ka nemaz neklausās, ko viņam stāsta. Ar laiku vienkārši tie cilvēki sāk uz nerviem krist un apnīk vienu un to pašu stāstīt. Tā kaut kā. Tad parasti nodomāju, ka nav ko strādāt par ārstu, jo jēga nekāda no viņa tā pat nav...