Un vēl - sākumā arī mazgājām mazo autiņā, bet es ātri pārgāju uz bezautiņa mazgāšanu.
Par ārstu - mums gan nekad nav nekas bijis jāņem līdzi un mazo ar neizģērba vizītēs. Pirmo mēnesi ārste brauca uz mājām. Tagad ja sver, liek noģērbt tikai ja ir kāds biezāks džemperis vai bikses, tā- nost nav jāģērbj. Paceļu tikai maiku, kad klausās plausiņas.
Sajutos kā vienaldzīgā mamma, liekas problēmas nemeklēju un pa ārstiem bērnu neraustu. Ja nesūta, tad neuzskatu par vajadzīgu. Man liekas, ka bebe labi attīstās un viss mums ir ok.
Neiroloģe gan sākumā sabaidīja un pilnīgi bezjēdzīgi un kaut kādu pieņēmumu pamata. Savukārt neirosonogrāfe teica, ka jebkuram bērnam, ja labi meklē, tad var atrast kādu mazu, bet problēmu, bet vai tas ir vajadzīgs?
Kas vēl? Ā, jāsāk tīrīt zobi pirms gulētiešanas, jo mazā ēd naktī un ir daudz zobu. Ārste arī teica, ka mazajai jāizēd vismaz 600ml pa diennakti, lai uzņemtu pietiekami vitamīnu no maisījuma, lai nebojājās zobi.
Un vēl par krišanu, kas ir aktuāla šobrīd, kad mazā mācās staigāt. Ir jāskatās uzmanīgi, jo zilumi, kas rodās mīkstajos audos var palikt kā cieti bumbuļi zem ādas uz visu mūžu (vai kk tml, stāstu saviem vārdiem)un var nākties mazo vest pie ķirurga. Manējā bija uzsitusi zilu vaigu, tāpēc ārste brīdināja. Jau max sekoju līdzi tam, kā viņa pārvietojas, bet nu nevar 100% visu laiku noķert. Ķiveri pirkt netaisos un turēt bērnu jau ar nevar, kā tad savādāk iemācīsies.