laikam jāpadalās ar dzemdību stāstu, kamēr meitiņa čuč.
Tātad, paredzēts mums bija 7.-9.oktobrī dzemdēt. Bet nekas nenotika. Baigi uztraucos un sailgojos.
Tad nedēļas nogalē beidzot "atslēdzos" un vnk dzīvoju, bez baigās gaidīšanas.
Svētdienas rīta pamodos ap sešiem vai septiņiem no velkošām maigām sāpēm kā uz MR muguras un vēdera lejas daļā. Sapriecājos, ka nu notiksies...biju satraukta, bet atcerējos, ka vecmāte kursos teica- vajag izgulēties. Dzemdības nenogulēs, bet spēki jāsakopo. Tā nu iemigu. Vēlāk piecēlos..un nekā. Visu svētdienu nostaigāju- izberzu māju, sakopos, noepilējos, nagus salakoju...un ko tik vēl ne. Visu dienu jutu, ka punci tā kā velk uz leju. Tāds smags ļoti likās. Kauliņi dibendaļā likās kā izbārstīti, un ne savās vietās. Bet uzskatīju, ka tas tā normāli, jo jau laiks..laiks...
vakarā sēdēju pie datora. ik pa laikam kaut kādas maigas MR sāpītes uznāca, bet tik reti un neregulāri, ka neuztvēru.
Pēc divpadsmitiem sāka reāli vilkt muguru. Bet tā, ka to ļoti viegli varēja tai pat laikā paciest. Interese pēc ar aplikācijas palīdzību sāku uzņemt laiku. Kontrakcijas regulāras, starplaiks samazinās, sāpītes palielinās, bet tik un tā ir diezgan ciešamas. Domāju iet pagulēt...ja nu šovakar. Vienā brīdī kontrakciju sāpes muguras daļā-krustos un vēdera ejas daļā sāp un spiež uz pūsli un zarnām tā, ka pēc kontrakcijām skrēju uz wc, jo likās, ka vajag gan pa lielam, gan pa mazam...pēc wc apmeklējuma pirmā, tad otrā sapratu, ka man podā palicis gļotu korķis. Viegli rozīgi gļotu izdalījumi. Otrā reizē bija klāt asins piles, kas mani sabiedēja. Zvanīju uz dz.n., pastāstīju...ieteica iedzert 2 nospa tabletes, lai saprastu- īstās dzemdību sāpes vai viltus.
vienu brīdi likās, ka sāpes pazuda. Taču pēcāk atgriezās un nu jau ar tādu intervālu, kādam uz to brīdi arī būtu jābūt arī tad, ja nebūtu nospa dzērusi. Sapratu, ka jābrauc. Tad nu čilā..sapratu, ka jāaizbrauc paēst...pirms tam iebraucām degvielu ieliet. Bet starplaiks palieka jau pavisam mazs. Ēšanu atlikām. Braucām uz dz.namu. Bet sāpes jorpojām bja ļoti ciešamas. Kā stipras, drusku velkošākas MR sāpes.
Atbraucot uz Dz.namu bija kauns teikt, ka es te dzemdēt taisos.
aatvērumu- 6- 6,5 cm. Bet es stāvu un jokojos. Teica, ka visām tādas dzemdības.
Ha, kā tad!(nakarkala :D )
ap puspieciem ieveda mūs ar vīru palātā. Uzlika klausīties tonīšus. Taču bērniņš un dzemde (ja pareizi sapratu) nestrādāja komandā...tas vecmātei nepatika. Teica, ka jādur ūdeni. Tomēr vēl ļāva gaidīt. Nekas nemainījās. Atvērums arī apstājās.
ap astoņiem dūra ūdeņus. Tie bija zaļi. Ēst, gulēt gribējās nenormāli. Pēc ūdeņu pārduršanas sāka sāpēt nu tā..riktīgi. Tad sāku beidzot justies kā dzemdībās.
Jāsaka, ka reāli sāpēja tikai tās kontrakcijas- pēc ūdeņu pārduršanas. pat pati spiešana nebija tik traka. Kādā brīdī pat vienreiz bija patīkami.
Pirms pēdējā spiediena pačamdīju, ka galviņa jau ārā..un radās atkal enerģija, kaut gan migu jau ciet.
Un dūda bija āra. Laime. Un tā sajūta, kad jutu, ka mazā reāli nāk ārā...fantastiska. Un tad uz punča bija īsi pirms 11 :)
trakākais visā pasākumā bija ārējais plīsums. Jo tas visu nedēļu traucēja dzīvot. Citādi- es varētu tagad vēl dzemdēt :))