Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

LaSandii - kā tas ir "mutē aukstumpumpa"?? Iekšpusē? Tiešām esi pārliecināta, ka tā ir aukstumpumpa? Esmu dzirdējusi, ka nav labas herpes grūtniecības laikā, bet man šķiet, ka tas ir vairāk saistīts ar grūtniecības sākumu. Noteikti šito ziņo savam ārstam!

CariDee es runāju par laiku tikko pēc dzemdībām,pirmajām 3-4 dienām. Pēc tam ir jāsāk darīt viss ,lai piens ražotos,gan dzert daudz, gan atslaukt,ja ir vajadzība..Man gan nav bijusi vajadzība atslaukt,jo bērni kārtīgi visu izēda,ar pirmo gan pati pienu norāvu aiz pašas muļķības, ar otru piens krietni ilgi turas.

un-pēc iespējas mazāk dzert,neņemot vēra visus-māmiņām daudz jādzer,lai būtu piens utt..Pirmās dienas dzert vajag max maz..

Man ir loti daudz jadzer, jo pulss 140 - 160 !

Un es tagad lieku mazo pie pupa un kad vins ir beidzis tur aakstiities, tad dodu pudeliitee atslauktu pienu.
Sodien jau daudz labaak gaaja ar pupa eeshanu, pat kaut kas izdevaas :D esam un pareizaa celja!
paldies par padomu lietot spilvenu kleepii!

Tas, ko es teikšu, izklausīsies mazliet pretīgi, bet varbūt kādai noder.
Kad baroju puiku ar krūti, tad sākumā ik pa laikam radās tādi kā sastrēgumi, bet nu izdevās izmasēt ārā. Bet vienu dienu sāka veidoties riktīgs kunkulis. Līdz vakaram vienai krūtij jau visa labā puse bija cieta kā akmens un sāpīga, karsta. Masēšana nelīdzēja, puika nevarēja tik daudz apēst, silta duša nelīdzēja...biju izmisusi...nolēmu ieiet karstā vannā un vēl pamasēt, izsildīt. Iegāju, masēju, masēju...kaut kādā brīdī sāku pētīt krūts galu un ieraudzīju, ka tur ir tāds balts punktiņš, tieši tajā pusē, kur bija ciets. Paspiedu mazliet...un biju šokā, kad iznāca ārā viss tas baltais punktiņš, kas patiesībā bija gandrīz 5mm garš tāds kā korķis (kas zina, varbūt piens+ krems krūšu galiem+vēl kkas tādu uztaisīja) un tas korķis atbrīvoja to piena kanālu un strūklā sāka nākt laukā piens tieši pa to vienu caurumiņu. Es nezinu, cik es ilgi tur sēdēju, bet ilgi un tas piens tik tecēja un tecēja...un iztecēja viss mans sabiezējums un krūts bija kā jauna. Turpmāk ik pa laikam sanāca "izspiest" tādus "korķīšus" - daudz mazākus gan, jo pievērsu tam uzmanību visu laiku un arī sastrēgumi vairs ne reizi nebija.

Ielīdīšu ar negatīvu jaut.

Jo jūs domājat par grūtniecību un bērēm?
Gan no moralā viedokļa, gan tīri tā, no ētiskās puses, kad vēders jau liels un redzams?

Es grūtniecības laikā uz bērēm neietu, ja vien tas nebūtu kāds no ģimenes.
Zinot cik ļoti negatīvi mani ietekmē bēres, es daudz slikta emocionāli nodarītu mazajam.

lauvens - jā, mutē iekšā,vienā pusē. Domāju,vai tik tas nav stomatīts. Dakterei zvanīju,ieteica smērēt tādu zilu šķidrumu -piakteins laikam saucās. Vienkārši sāku uztraukties, vai tās pumpas kā nekaitē grūtniecībai..

Tur jau tā lieta, ka ģimene gan.
Es vsp nekad neesmu gājusi uz bērēm, jo vnm kk attāli radi.

Piekritu Endy viedokliem par berem.

Nuu.. ja vari pasaki kas par radinieku un cik tuvas attiecības?
Varbūt tomēr labāk ir neiet un citā veidā atvadīties no tā cilvēka.

Jo jūs domājat par grūtniecību un bērēm?

Krustmāte gāja uz savas vecmammas bērēm, esot 5.mēnesī. Zinu, ka daudzi teica viņai neiet, bet viņa uzskatīja, kā jāiet.

Droši vien, ka tā ir sakritība, bet dzemdības bija smagas un bērniņam radās sekas, kas būtiski ietekmē viņa dzīvi.

Pati laikam baidītos iet.

Vecmamma.
Nebij tā, ka ļoti sirsnīgas attiecības, bet liela daļa bērnības pavadīta laukos, un tomēr, no radiem vies no tuvākajiem, jo man vinu ir daudz, bet lielāko daļu uz ielas pat nav vēlmes sveicināt.

Mamma jau saka,ka nevajag. Laikam arī pati uz to sliecos.

194, es darītu pēc savām izjūtām - ja pašai būtu sajūta, ka gribu no cilvēka atvadīties un būt bērēs, tad ietu, bet ja justu, ka būs pārāk daudz nevajadzīgu emociju, tad neietu.

Es tiešām laikam neietu.
Es atvadītos noteikti kaut kā savādāk no viņas un pēc tam aizietu uz kapiņiem.

Izsaku līdzjūtību un pārāk ļoti nepārdzīvo. Viņas laiks bija pienācis aiziet un domā par savu mazuli, kas ienāks Tavā dzīvē un piepildīs to ar mīlestību ;)

Es ietu, man bēres un kāzas ir lietas, kas jāapmeklē obligāti, jo notiek vienreiz mūžā. Bet es ļoti labi māku nepārdzīvot un nekrist galejībās, domāju tas ir daudz no svara ....

Es grūtniecības laikā biju uz bērēm, punci gan nevarēja redzēt, bet es ieteiktu tomēr labāk neiet uz bērēm..

Tā kā abu vectēvu un vienas vecmammas bērēs no izvadīšanas sākuma līdz trīs saujām, vienīgais ko spēju bija nepārtraukti raudāt, tad es noteikti neietu.

Tām , kas negāja uz bērēm, Jums pēc tam nebija tāda jocīga sajūta ... nu itkā vajadzēja tur būt .... !?

Man tas pats kas Mari, mazais kad piedzima pie pupa kko pačāpstināja un aizmiga. Kādas pāris dienas šitā, kakājis nebija, tātad arī nebija nemaz ēdis, sabijos un nolēmu pieniņu atslaukt un dod caur pudelīti.Man tad bija mierīga sirds, kad redzēju ka mazais tiešām ir ēdis.

Ar mammas pienu barots bērniņš var nekakāt pat nedēļu, tas, ka nav kaka katru dienu, ir pavisam normāli un neliecina, cik labi vai slikti mazais ēdis.

Es vnm esmu atteikusies no attālāku radu bērēm. It kā vajadzētu tur būt, bet ja man nav emociju nekādu sakarā ar tām, tad neredzēju nekādu jēgu būt tur.

Bet mani pašu ļoti ietekmē apkārtējo emocijas.