Esmu dzirdējusi,ka,to ko mamma ēda gr.laikā,tad mazajam tā kā vajadzētu būt jau pieradušam. Bet man tā gan vairs nešķiet...vai arī vnk pārforsēju ar daudzumu ēšanā,tpc bij mocības ar punci:( Un man laikam ir tas,ka es nemāku ēst saprāta robežās,tpc man šķiet,ka ārprāc,ko drīkst... Man ārste kad sāka teikt,ka no tā un šitā ir jāatsakās,to un šo pa bišķiņam,konfekti vsp 1 pa visu nedēļu,nu tad man atkārās žoklis... A kā Jūs cīnijāties ar mazo,ka punčuks sāp? Noteikti drošvien ir jau tāds jautājums ar jautāts,bet esmu laikam palaidusi garām:)