Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Bērns nav citplanētietis, kā reiz teica Dominika

weee, es nedomāju arī tā, ka neko no tiem kursiem nevar paņemt, tomēr uzskatīt, ka gandrīz viss, kas bija kādreiz, nav pareizi, arī man neliekas ok.

Piemēram, atceros, ka te notika diskusija, ka esot pareizi bērnu likt uz poda tikai 3 gados :D

Annie, nav jau vispār tādu pareizi vai nepareizi. Es vispār pārstāvu viedokli, ka "pareizi" ir ļaut bērnam pašam attīstīties un "pareizi" ir tā, kā pašai mātei šķiet. Protams, ir jau visādas galējības kā pampers četros gados vai krūtsbarošana līdz sagatavošanai, bet pa lielam jau nevienam nav daļas gar mūsu bērniem, tāpat kā cmums nav daļas gar citiem.

Jā, diskusija par podu bija vētraina :D

Lilī, ja neesi vēl pamanījusi, katrs bērns attīstās savādāk, a Tu te atgremo visu laiku informāciju kā pēc postulāta. :D Ko bez saviem kursiem un Cāļa Tu darītu? :D

Agrāk un vēl tagad daudzas omes uzskata, ka bērns ir jāsēdina, jo pats jau neiemācīsies, tas nekas, ka sēdināšana bērnam nesēžot beidz smagi muguru kopā.

Olu dzeltenumus jau deva no 3-4 mēnešiem, tagad tik iesaka dot no kādiem 8 vai pat pēc gada, jo olas dzeltenums ir ļoti smags ēdiens tik mazam bērnam.

Pirms dzemdībām iesaka berzēt krūts galus ar rupju dvieli, bet tas nav labi, jo var stimulēt dzemdību ātrāku sākšanos, tāpēc vairs to neiesaka.

Ūdens došana jau tikko dzimušam - kamēr mamma baro ar krūti, tikmēr papildus ūdens nav jādod.

Bērnam jāļauj raudāt, jo plaušas vēdinās - muļķības, nav tāda plaušu vēdināšana, bērns raud, kad viņu kaut kas neapmierina un nav labi.

Jādod ēst tikai ik pa 3-4 stundām - mūsdienās uzskata, ka ar krūti jābaro pēc pieprasījuma.

Naktīs nav jādod ēst, jo viņām to neļāva, tāpēc tagad arī nav tas jādara.

Bērns nav jāņem bieži klēpī, jo izlutinās - tās muļķības, mazulis ir jāņem klēpī, kad viņš grib, jo viņam vajag mammas tuvību, nevis atstāt raudošu, lai zūd saikne ar mammu, jo mazais tad saprot, ka neviens viņu neņems un jau no mazotnes rodas vilšanās sajūta un tas, ka vecāki nav pieejami, kad viņam to vajag.

Un tie tikai daži no uzskaitījumiem, kuriem es nepiekrītu, ja kādas tad liekas ok, tad tik uz priekšu, es sekoju mūsdienu norādēm un kopšanai, kā arī esmu handlinga piekritēja, tāpēc izteicu piemērus un savas domas, zinu, ka te lielākā daļa man tāpat nepiekrīt. ;)

Meitenes, kā bija ar jums, jūs agrā vecumā jau zinājāt, ka jums būs bērni. Man ir šāda situācija - pirms pāris gadiem nevarēju sevi iedomāties kā māti, visiem teicu, ka man bērnu nebūs u.tt, bet tagad jau kādu pusgadu manī mīt doma, ka gribas bērniņu, kā es audzinātu, ar kādu prieku gaidītu u.tt Ar draugu arī jau sākam nevis caur joku, bet nopietni runāt, bet es vēl neesmu stingru jā pateikusi, kaut kas baida, bet nezinu kas - kopā esam ilgi, zinu, ka viņš bīs labs tētis, matreāli esam nodrošināti u.tt. Cerams sapratāt manu domu, pastāstiet savus stāstus :)

misterija, agrā vecumā ir cik konkrēti?es tās muļķibas vecumā līdz 25 neklausos un ari tevi neuztvertu nopietni,ka negribi bērnu.Pēc tam paaugaas,satiek piemērotu vīrieti un pārliecība par bezbērnu dzīvi kaut kur izplēn klubu piepīpētās telpās.

Un tavs handlings, kas tajā derīgs? :D

Li, neko no tevis uzskaitītā mana ome un mamma neuzskata par pareizu, tā kā ne visas omes tā domā. ;)


Man bērni nekad nav patikuši, vīrs pierunāja , tas tā teikt bija loģisks attiecību turpinājums ... Neko nenožēloju domāju ka vajadzēja to darīt 10 gadus atpakaļ ;)

Es lielākoties visam piekrītu,izņemot

vecāki nav pieejami, kad viņam to vajag.

Man liekas bērnam tieši tas arī jāsaprot,ka vecāki nebūs klāt ikreizi,kad iegribas.

the_one ,nu visām jau tā nav .... ;)

Es pirmoreiz dzirdu to, ko Liliii, raksta. Vismaz mūsu dzimtā, cik atceros, tā bērnus neaudzināja.

Annie, vai ne ?! Man citreiz šķiet jocīgi , kā mēs ,mūsu vecāki un kur nu vēl vecvecāki izauga ... Pilnīgi apbrīnojami ,ka cilvēks vispār iz izdzīvojis līdz mūsdienām , bet man bail iedomāties ,kā būs kad mēs būsim vecmāmiņas :D

Es arii no Liliii uzskaitiitaa neko neesmu dzirdeejusi.
Un par nemsanu kleepii, tas patieshaam izlutina. To loti labi redzu peec savas meitas. Vecvecteevs jau no dzimshanas nem kleepii, nesaa, dancina un tml, un jau ka saaka, taa miera nekad nav, vina kaa ierauga taa blauj, lai nem kleepii un nenomierinaas liidz nepanem kleepii un viss, neko nevar izdariit. Bet es vairaak esmu devusi mantinas, raadijusi visaadas lietas un runajusi, un man vina tadas histerijas netaisa.
Tagad vina vectevam tapat dara, ka vins atbrauc no darba, taa rokas stiepj un nenomierinaas kamer nepanem kleepii.
nu nav jaskrien uz pirmo piikstienu un janem kleepii uzreiz. Domaju katra mamma atskir kad betns raud no sapeem un kad grib eest un kad vnk nikojas.

Un par to sēdēšanu ,mana ome tieši uztraucās par supulkrēsliņu un stāstīja ,ka nevarot sēdināt kamēr pati nesēž.

Man arii mamma visu laiku par to aizraadija, ja sanaaca netiishaam ne taa panemt kaadam.
Vieniigais mazas teeva maate gan kad bija ciemos gribeeja nobildeet un teica vinam, tu apseedini taa smuki sev kleepii, par ko mana mamma vinu laipni nolamaaja.

Paldies Dievam, ka es nezinu, kā bērnus kādreiz audzināja. Mana mamma bija jauna, pati neko tolkam nejēdza, tāpēc audzināja uz čuju. Nekas, izaugu normāla. Zinu, ka viņa ar stulbām pamācībām nebāzīsies. Vecomes - tām teikšanas nebūs, viņas bērnus nav vismaz ceturtdaļgadsimtu redzējušas. Viņām ir atļauts bērnus tikai lutināt :D Par sēdināšanu es arī biju dzirdējusi, bet man ne prātā nenāktu nesagatavotu bērnu kaut kur speciāli sēdināt. Katram mazulim pienāk savs laiks rāpošanai, sēdēšanai un staigāšanai.

Man gan visu nosaukto drauga vecmamma visu laiku skandina, es gan neņemu galvā. Par to krūšu berzēšanu gan neesmu neko dzirdējusi, bet tad es viņu maz satiku :-D

Artemzija, handlings gan ir ļoti noderīgs,pati nožēloju,ka tomēr neaizgāju pamācīties kā pareizi ģērbt, turēt utml. bērnu.