Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

skaya - nu tāpēc es arī brīnos par to piebarošanu, jo man kursos to pašu stāstīja par svara zudumu. It sevišķi, ja ir bijušas ilgas un grūtas dzemdības, mazais nemaz tik ātri ēst negrib, vispirms viņam ir jāatpūšas un kur tad tas svars radīsies? Par piebarošanas nepieciešamību var runāt tikai tad, ja svars nepieaug lielākā laika posmā.

un pirmajā laikā (Skaya- cik ilgs posms bija), kad nebija ieteicams vispār dod mazulim knupjus un pudeles, jo bēbītis vēlāk krūti tieši tāpēc neņem, jo visu pārējo zīst ir vieglāk nekā krūti. Tā kā varbūt attīsta zīdīšanas refleksu, bet ne krūts zīdīšanas ...

Manam dēlam svara zudums bija lielāks par tiem 10%, diemžēl tur vainīgi bja ārsti, iedodot pudeli mazais tiešām vairs neņēma krūti. Viņš histēriski raudāja zils palikdams, bet krūti neņēma.

Skaya, pirmo reizi dzirdu par to piebarošanu, mani no slimnīcas palaida 3. dienā, svars bija zem piedzimšanas svara, neviens pat neko neieminējās par piebarojumu.

++ tikai mani laida ārā 4. dienā ....

Man pirmpiena grūtniecības laikā nebija, bet parādījās pirmajā diennaktī pēc dzemdībām. Tikko dzimušam mazulim jau nevajag piena upes, jo kuņģītis vēl ir pavisam mazs - pietiek pat ar dažām pilēm. Un mazais, ja vien pareizi satver krūti, spēj izpumpēt vairāk kā jebkurš piena pumpītis :) Un piens rodas pēc pieprasījuma likuma - ir pieprasījums, būs piedāvājums, tāpēc jaunās topošās mammas - uzticieties savām spējām un uzreiz neskrieniet pirkt maisījumus, ja personāls saka, ka jums nav piena! Lieciet mazuli biežāk pie krūts, un tad tas piens ražosies:) Starp citu Jūrmalā, kur es dzemdēju, nelika dot maisījumu. Svars pēc dzemdībām, protams, bija nokrities, bet uz izrakstīšanas brīdi bija + 70 g :)
Knupi neiesaka dot pirmās 2-4 nedēļas, kamēr nenostabilizējas krūts barošana.

Bāc, a tikko atcerējos, ka māmiņskolā teica, ka knupis slikts nav, bet, ja var, lai nedoodot!
Bet es iedevu, jo slimnīcā teica iedot!
Lai nu kā - krūti ņem un viss ok! Dodu arī maisījumu vakaros pirms gulētiešanas un tad, ja esam ārpus mājas - vienalga krūti ņem un viss ok! un pa dienu ir cits maisījums, uz nakti - cits, bet pāriesim uz vienu!

Par knupi- man bija viena vecmāte,kura ar putām uz lūpām stāstīja,ka nevajag un vajag tik pie pupa likt. Meita it kā paņēma pupu un kā saprata,ka nāk kaut kas laukā, tā bļāva,jo ēst negribēja,bet tik kaut ko zīst. Vienu nakti nomocījos slimnīcā, gandrīz no kājām kritu nost,jo nebiju gulējusi jau vairākas diennaktis, palātā biju viena, nākamajā dienā atnāca normāli domājoša vecmāte un teica,lai tik dodu knupi,ja tai vecmātei kaut kas nepatīk, tad lai nāk un auklē manu bērnu bez knupja.

Lai būtu vairāk pirmpiena dzēru ļoti daudz ūdens - vismaz 2,5-3l, 3.dienā piebremzēju ar ūdens daudzumu,jo tad sāk ražoties kārtīgais piens,izvairījos no pārāk daudz piena.

Gudri filozofēt par to, ka piens radīsies, ja mazo biežāk liks pie krūts un, ka personāls ir akls, ir viens. Pavisam kas cits ir reālā situācija, kad visa filozofija ir pie vienas vietas un piena kā nav tā nav, lai gan izmēģināts ir teju viss. No tādām gudrām filozofētājām arī rodas visi tie uzskati, ka piena neesamību var notēlot.

marchixa - pilnīgi tev piekrītu, jo es arī biju tas gadījums kam piena nebija un viss
man māsiņas neticēja, naca ar dažādiem pumpjiem un šricem, nomocija mani tā ka viens arprats, jo redz ir jabūt pienam un punkts, un beigās saprata ka nav ko mani slaukt tukss un visss

Muļķīga tā sākuma sajūta, kad nezinu, vai bērns ēd vai nē, vai piens ir vai nē. Kad vecmāte paspieda krūti un teica, ļoti labi - piens ir, tad prāts bija mierīgs un viss aizgāja!
Arī draudzenei paspiežot krūti teica, ka piens nav, slikti kanāli, deva maisījumu, bet lika dot arī krūti. Uzradās piens, kaut gan pirmās 5 dienas ēda arī maisījumu!

marchixa, ja par filozofēšanu bija adresēts man, tad es nefilozofēju, bet saku no savas pieredzes un tā, ko stāstīja MK kursos. Bet tālākās diskusijās iesaistīties nevēlos, jo saprotu, ka katrs gadījums ir unikāls :) Tāpat arī mazuļi katrs ir indivīds, kas der vienam, otram ne ;)

Nav taču jēgas te izvērst agresīvu diskusiju un censties vienai otru pārkliegt ar "man gan bija tā" un "man bija šitā" - loģiski, ka katrs gadījums ir individuāls un katrai mazulis ir atšķirīgs un katrā slimnīcā ir savas vadlīnijas un pat katrai medmāsai savi uzskati. Turklāt teorijas ir viens, bet, kad katra tur/turēs rokās savu mazuli, rīkosies pēc principa kā tajā brīdī būs labāk.

Manuprāt, galvenais ir būt informētiem par dažādām pieejām/variantiem un patstāvīgi pieņemt lēmumus attiecībā uz savu bērnu un pēcāk nebūt tik agresīvām, kad dzird savādāku pieredzi/teoriju. Katra dara kā uzskata par pareizu un ir ļoti jauki, ja sanāk palikt apmierinātām ar savu izvēli.

happy, dažādi raksta - parasti iesaka nedod pudelītes/māneklīšus mazuļa dzīves pirmajās 2-4 nedēļās. Bet kā jau raksta mammas - dažiem bērniem tas nekādi netraucē vēlāk zīst krūti :)

man mazā ari bija diki nokritusies svarā pēc dzemdībām.. šī iemesla del, mūs pastiprinati uzraudzija (tiesa bija ari iekaisums abam).. un 3. dienā vel nebija uzbarojusies pietiekami, tadeļ patureja arī 4. Jāpriecajas, ka dzemdeju Siguldā, kur nekādas,manuprat, stulbibas ar maisijumiem un svesiem knupjiem nenotiek!!!

un pirmpiens man nebija ne piles. kad vajadzēja, radās... un vispar-cilveka organisms ir loooti gudrs, uzticieties tam :)

Dz3mdību namā arī man bija piens un bērnam bija svara zudums kā jau visiem, bet tā kā redzēja, ka tomēr kaut kas nāk klāt, tad nevienam ne prātā nenāca, ka jādod maisījums, ar maisījumu neviens pats neuzbāzās.

Toties bija dīvaini tas, ka katra māsiņa kaut ko citu teica, un tad vienu brīdi pašai bija jaizvēlas, kuru metodi tad pielietot, tajā pašā atraugu gaidīšanā un bērnu kopšanā. Tas gan man likās dīvaini, jo it kā viena iestāde, bet nevar vienoties un katrs saka kaut ko citu, bet tas jau normāli ir visur, galvenais pašai izlemt kas galvenais un ko pati mamma grib savam bērnam.

Es nemaz netaisījos izvērst nekādas garākas diskusijas, vienkārši pateicu, ka ne vienmēr ar filozofiju var tikt pie tā pieniņa, ko dot mazajam.

Un tas, ko māca kursos, manā skatījumā ir stipri pārsaldināti un ar baltiem diegiem. Tur viss ir pēc labākā scenārija un realitātē mammai panika sākas pie katras mazākās scenārija nobīdes.

Man gan tieši liekas, ka kursos labus pamatus ieliek, tai pašai bērna aprūpei. Arī piena jautājumos ievieš skaidrību, vismaz norāda virzienus kā rīkoties, kad liekas, ka piena nav, ko darīt, ko nedarīt.

Tieši uzskatu, ka mana kļūda bija, ka neaizgāju uz lekciju tieši par pienu un barošanu, bet kursi un apmācības handlingā un bērna kopšanā tieši man iedvesa pārliecību ticēt sev un mūsdienu kopšanai, nevis vecmāmiņu padomju murgiem, kas 90% vairs neder.

Kāpēc vecmāmiņu vai mammu padomi būtu uzskatāmi par muļķīgiem? Man atkal liekas, ka mūsdienās tiek tik ļoti pārspīlēts, ka reizēm nesaprast, kā tad paši izaugām.

Annie, Tev ir taisnība , es nebiju nekādos kursos un neko nenožēloju tieši otrādi :)