Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

the_one, 6dien mums gāja ok, nozīmēja gan vingrošanu, gan masāžu. Vingrošana mums tikai 2.septembrī, jāmēģina līdz tam laikam sarunāt masieri, tagad esot atvaļinājumā. Viņa nepareizi uz kājiņām stāvot, pareizāk sakot, tik uz pirkstgaliem stutējoties, sēdēt mums neatļaujot, bet tas viņai tā ļoti patīk. Rāpot vēl neizskatās, ka taisītos :D Vakar pirmo reizi paskatījās uz manis un pateica - mamma. Vai nu apzināti, vai neapzināti, bet mani tas ļoti aizkustināja :) Ņam ņam arī saka, izrāda savu raksturu - dusmojas, mantas pa gaisu iet, smejas kā kutināta un vispār mums viss forši. Tik mazliet niķīgāka ir palikusi, kad mazāka bija, tad tāda nebija, bet es to norakstu uz zobiem, izskatās, ka drīz būs augšā zobi. :)
Problēma - negrib vairs ēst dārzeņu biezeņus - ko man darīt???

tb 2.oktobrī :D

Manejais joprojam nesaka nekadas zilbes. Tas mani sak uztraukt arvien vairak.

Muša, neuztraucies mana arī nesaka , tikai spiedz un kliedz :)

Izbaudiet to laiciņu, kad viņi vēl runāt nemāk :D Pēc tam viņi iemācās vārdiņu "nē" un "nopērc". Draudzenes meitu 2 gadu vecumā apklusināt nevar, viņa savā valodiņā vārās visu laiku un dikti dusmojas, kad tu viņu nesaproti :D

Mans ari ruc ka lacis un tikai spiedz un kliedz. Man likas,ka mans vienigais tads nerunatajs. Dikti jau ari gribas sagaidit vardu mamma.

mans puika gan pļāpa :D mammm, tete, baba,bla bla, gega, geej, euuuuu, dada naaaaa mīļāķie "vārdiņi" :D ļoti stutējas sēdus un rūc kad nesanak, sācis nedaudz šļūkt uz priekšu un zobu gan nav, svētdien jau 6 mēneši būsvairs negarso aptamil comfort, mēgināju milupa, tuteli - špļauj bļaudams ārā

Mans atkal uz visiem suniem, kakiem un putniem saka - vauva. Tik forsi.

Mans ir iemacijies vardu dai un dod abas valodas. Tas ir arprats, Ja atsaki kko.

Vai, kā tikko noraudājos. Noskatijos atkārtojumu māmiņklubam par dvīņu piedzimšanu.

Gita,es arī skatījos,tā kā losītei asara bira,palikusi kkāda suļļa pēc grūtniecības un dzemdībām,laikam hormoni vēl trako :D

Es vispār nevaru paskatīties tādus sižetus, pārslēdzu kanālu. Kursos, kad nebija, kur dēties, kad rādīja visādus dzemdību video klipiņus, arī acis mitras. Tie hormoni ir baigā štellīte. Cerams, pēc dzemdībām atgūšu savu kādreizējo emocionālo stabilitāti :D

es ar nobimbaajos :)

Tāpēc es nekādus video neskatos. Baidos par savu emocionālo stabilitāti. Es tagad sēžu un domāju, vai gribu, lai dzemdībās fotogrāfē. It kā tas ir nozīmīgs mirklis, bet jocīga sajūta iekšā. Man nepatīk, kad tiek iemūžināti šādi intīmi brīži.

Pa kanālu 2 rādīja "Kas gaidāms, kad gaidāms bērns" - bāc, ar dabūju bimbāt!

Lollipop - kurš tad tevi taisās fotogrāfēt?

Man fotogrāfēšana dzemdībās, īt īpaši, ja kādā slimnīcā, neiederas. Ja draugs bildētu tad, kad man vajag viņa palīdzību, tad dabūtu pa kaklu. Pirmā bilde tapa jau pēc visa pasākuma, kad mazais man bija blakus uz galda jau saģērbs un es apkopta.

Par ko jūs visas bimbājiet ?

Tajā filmā viena sieviete zaudēja bērniņu - es paskatos uz savu puiku un iedomājos - dzemdības tak tāda lieta, kur viss kas var notikt... Un īsu brīdi iedomājos visādas muļķības un raudu - no laimes, cik es laimīga, ka mazais vesels un man ir!
Vai arī citas piedzemdēja - uzliek uz vēderu - man tas viss svaigā atmiņā un vnk emocijas un atmiņas, cik tas bija forši :)

weee, par to kā mazais vēkšķētājs vai vēkšķētāji piedzimst.

Tas ir aizkustinoši, sakiet ko gribiet. It sevišķi, ja tajā momentā, kad ekrānā pirmo reizi parāda piedzimušo mazuli un tev vēderā kāds sparīgi iesper pa ribām. Awww.. ^^

Liliii - vīrs domā par fotogrāfēšanu. Viņam no pirmās meitas ir bildes, kur bēbis uz punča, kur nabassaiti pārgriež, tad mazais tīrs un apģērbts tētim pirmo reizi rokās utt. Skaisti jau ir, tikai es nezinu, vai pēc tam gribēšu to skatīties. Es tajā procesā būšu pati iekšā un tā mirkļa izjūtas neviena kamera nenoķers. Tas ir līdzīgi kā skatīties kāzu bildes - tur nav attēlota tā īpašā sajūta, kas bija konkrētajā brīdī, tur ir tikai cilvēki un skaista kompozīcija. Tas emocionālais segums jau ir tikai man.