Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Cik mammas tomēr ir dažādas. Es vnk nespētu tādu 1,5g vecu mazuli palaist dārziņā. Nē, nu, ja nebūtu, ko mutē bāzt, tad jā, bet vispār es ar visām 10 atbalstu teoriju, ka līdz 3 gadu vecumam bērniem labāk ir dzīvoties pa mājām...bet nu...teoriju ir daudz, vecāku un bērnu vēl vairāk...katrs var atrast sev piemērotāko :D
Tagad puikam oktobrī būs 3 gadi un jā, jūtu, ka varu droši viņu palaist dārziņā (uz 3h dienā gan tikai). Es nezinu, man liekas, ka tos mazuļus dārziņš salauž. Es nevarētu atstāt savu bērnu raudošu dārziņā, bet nu...tā esmu es :D
Ar nākamajiem bērniem, cerams, man būs tāda pati iespēja - nelaist dārziņā līdz 3 gadu vecumam. Nenožēloju šo lēmumu ne mirkli.

Nauda vīram nav jāprasa. Mums ir kopīgs konts, katram sava karte. Algas dienā uz manu kontu tiek pārskaitīts mēneša iztikas miniums, kas domāts pārtikai, saimniecības precēm un tādām lietām. Viss pārējais vnk tiek pirkts no kopējā konta. Nejūtos nepilnvērtīgi vai slikti dēļ tā, ka vīrs mani uztur. Es audzinu mūsu bērnu galu galā!

Darbs jāatsāk, kad bērnam aprit gads vai pusotrs no dzimšanas dienas!!!!
Tieši nesen vadītājai prasīju.

Robīte - man gan sanāk ka mazajam pusotrs gads ir septembrī bet uz darbu man jāiet novembrī, jo bērna kopšanas atvaļinajums ir pusotru gadu, sākuma bija tā slimības lapa un tad iesniegums uz atvaļinājumu uz 1gadu un 6 mēnešiem, tāpēc sanāk gandrīz 1 gads un 8 mēnesi

es kad rakstiju iesniegumu, tur tiesi bija jānorada datums kad atgriežos darbā, es domaju tā visām bija jaraksta, bet redz ir arī savadak, tad laikam tas atkarīgs no katras darba vietas, tad jau man ir paveicies

Strādāju valsts iestādē.

Esmu sakusi rakstit pati savu blogu par visu kas ir vajadzigs kartigai sievietei(ir ari dazreiz par stipro dzimumu kads rakstins no manas personigas pieredzes).Es busu prieciga ja izteiksi ari savu komentaru vai ari kadu ieteikumu. http://goo.gl/LLdmgf

nez sāku tagad rakties netā un visur ir rakstīts ka pusotrs gads pēc slimības lapas beigām...

meitenes kā jums ? nedaudz satraucos, varbūt esmu kautko sajaukusi

man arī liekas, ka ir tā, kā to kakje saka. Robīt, kur Tev tāda info? to, ko saka priekšniecība ne vienmēr ir taisnība...

Čau!

Man ļoti patīk weee domu gājiens par to, ka nav jēgas iet uz darbu un maksāt kādam visu savu naudu, lai pa to laiku ir ar tavu bērnu. No otras puses - man nenormāli gribas cilvēkos un nodarbināt smadzenes. Un es arī strādāju no mājām, bet ar to nepietiek. Manam dēlam septembrī būs gads un šobrīd plāns ir tāds, ka uz pusslodzi es atgriezīšos darbā (tikai vēl nezinu, ko tur tieši darīšu, jo mans projekts, ko vadīju pirms dekrēta, ir beidzies, bet priekšnieks vēl nav pateicis, kas viņam plānā priekš manis), pa to laiku mana ome paliks ar puiku. Šis mums ir vislabākais variants, jo ar vienu vīra algu un to naudu, kas tur man no pabalsta paliek pāri nevarētu izdzīvot un aukli man īsti negribētos, bet tagad liekas, ka visiem būs labi - puika mājās, savā vidē, man iespēja iziet cilvēkos un nodarbināt prātu un omei arī ir, ko darīt. Turklāt viņa dievina bērnus un ideāli ar viņiem saprotas! Vienīgais, par ko uztraucos, ka veselības ziņā viņai nav par smagu. Viņam man ir dikti šiverīga un sprigana un tomēr jaunāka nepaliek...

Papau,laba piebilde-ja būs iespēja. Es arī atbalstītu sēdēšanu mājās līdz 3 gadiem,bet valsts nepiekrīt Taviem uzskatiem :D Viņi uzskata,ka pietiek līdz gadam un tad nākamo pusgadu bērns laikam sāks sevi pats apgādāt :D Ar maizi vien nepietiek. Jau vairākkārt sūdzējos par savu dzīvesvietu. Mūsu dzīvoklis ir 26 m2 "liels", istaba kādi 12-13 m2. Bērns aug un paliek arvien grūtāk tā eksistēt. Jau parādās barošanas krēsliņš, ratu sēdināmā daļa, autokrēsliņš ( tas vispār stāv uz palodzes). Nav kur apgriezties! Es nevaru visu novelt uz vīrieša pleciem un teikt-nopelni visu pats dzīvoklim. Likt strādāt dubultā.. nu nezinu,vai es gribu tādas attiecības,kur vīrietis neredz ne bērnu, ne mani, ir mūžam noguris. ok,pirmajai iemaksai mums var teikt jau ir, bet viņam vienam pašam nedos kredītu,ja ģimenē ir vēl 2 cilvēki.

the_one, jā, nu situācijas ir ļoti dažādas... Tev nav rados/draugos kāds, kam mazo uzticēt par mazākām naudiņām, nekā auklītes prasa? Varbūt tas varētu būt risinājums kādam brīdim. Varbūt tuvumā ir kāda mamma, kas ir mājās ar savu mazo un labprāt pieskatītu arī tavu?

Ebe, visas omes strādā.Mana mamma vēl varētu,bet viņai tas grafiks tāds.. nu tur baigi aukle būtu jāmeklē,kura varētu tik nesaprotamu grafiku strādāt,bet par to varētu padomāt.
Kaimiņiem pa otriem mazuļiem sadzima. Tur galīgi nav variantu. Bērna tantei 15 gadi, viņai baigi patīk ar viņu ņemties,bet tur 9. klase, jāmācās, darba dienās nevar.
Vispār šodien nāks mamma ciemos, runāšu ar viņu,piedāvāšu naudiņu protams. Man galvenais,lai uz papīra ir alga, tas nekas,ka puse aizies auklei un mammai.

Nu man vēl rezerves plānā ir vīra māte, kurai ir maiņu grafiks un šādas tādas darba dienas viņa varētu puiku pieskatīt. Un tad uz pavasari, kad man jāatgriežas uz pilnu slodzi, gribu runāt arī ar brālēna sieviņu, varbūt tad viņas ar manu omi kaut kā varētu saskaņoties.
Protams, ideāli būtu, ja varētu līdz 3 gadiem pa māju dzīvoties... lai gan visdrīzāk uz pusslodzi es tāpat gribētu strādāt vai vismaz mācīties, vai darīt jebko, kas ļauj iziet no mājas un nodarbināt prātu.

Ja alga tik tikko nosedz aukles izmaksas, tad, protams, ir stingri jāapdomā, vai ir vērts, bet ja alga ir 2-3x lielāka, tad, manuprāt, ģimenes maka labā ir vērtīgi atsākt strādāt.
Es tieši gribētu bērnu laist dārziņā vai vismaz kādā mājdārziņā jau pēc iespējas agrāk (1,5 gads), lai iemācās komunicēt un socializēties, jo mēs, piemēram, dzīvojam nostūrī, kur nav ne bērnu laukumu, ne vispār pat citu bērnu apkārt. Man bail, ka neizaug tāds vienpatis, kam skolā pēkšņi būs grūti adaptēties. Esmu to laimīgo vidū, uz ko attieksies jaunā pabalstu sistēma - varēšu sēdēt mājās 1,5 gadu, saņemot 43% vidējās izpeļņas. Esmu diezgan droša, ka pēc tik ilga laika man jau pat gribēsies uz darbu.

Es vienkārši tagad pati nezinu uz kuru datumu gatavoties un gaidīt, jo 3.USG noteiktais datums atšķiras gandrīz par mēnesi no tā datuma, ko noteica sākumā. Zinu, ka jo vairāk uz beigām, jo neprecīzāk var noteikt, bet jums te visām atšķiras augstākais par nedēļu nevis mēnesi.
Tāpēc esmu galīgā nesaprašanā. Kad kāds prasa uz kuru datumu tad gaidāms, pat nezinu ko atbildēt

hypocrate - to ka citi prasa, es tavā vieta ta arī atbildetu ka nezini kad, vai vismaz pasaki ka ilgi vēl staigāsi, lai katru dienu visi nemitīgi nejauta vai esi jau piedzemdējusi,
es kad būsu stavoklī otro reizi, nevienam neteiksu īsto datumu, lai liek mieru :D

Līdz 3 gadiem pa mājām man liekas pa ilgu, līdz +/- 2 gadiem man liekas, un tad var iet cilvēkos un sākt draudzēties ar citiem. :)
Par aukli, nu ja alga ir pamaza, un sanāk savu algu atdot auklei, tad jau protams tas ir galīgi garām, tad labak pašai auklet bebi, bet ja paliek kautkas pāri, tad kapēc neņemt aukli?

the_one

Nu jā, tā piebilde tāda, jo apzinos reālo situāciju... Dzīvē tā izkārtojās, ka man sanāca būt ar pirmo bērnu mājās. Vīrs strādā normālā darbā, normālas stundas un pietiekami saņem, lai mums visiem 3 pietiku. Protams, nevaram atļauties nez kādus ceļojumus vai luksus dzīvesvedu, bet nedzīvojam arī no rokas mutē, īrējam 3-istabu dzīvokli un tā. Protams, gribētos vairāk liekas naudiņas, protams gribētos vairāk visādas ekstras, bet es šobrīd par lielāko ekstru uzskatu iespēju būt ar savu bērnu mājās. Bet, jā, nekur nav teikts, ka tad, kad kādreiz būs otrais, trešais bērns mums būs šāda iespēja...jo tomēr 2 bērni ir 2 bērni, nemaz nerunājot par trim, nauda aizies dubultā un trīskārši. Lai gan tur atkal no otras puses jāskatās, tas, par ko te jau runāja - UK bērni uz skolu jāved un no skolas jāizņem līdz 12 gadu vecumam, kas nozīmē, ka man līdz 12 gadu vecumam ir kādam jāmaksā, lai tas tiek darīts, ja bērni vairāki, tad cipars x 3. Jautājums - cik man jāpelna, lai tas atmaksātos kaut nedaudz? :D Cik garš tik plats, ja man visa nauda jāatdod auklei, tad labāk savus bērnus audzinu pati.
Lai visi šie gadi nebūtu gluži "pa tukšo", esmu iestājusies augstskolā. Turpmākos 6 gadus neklātienē centīšos iegūt otru bakalauru...nu un pēcāk jau dzīve rādīs.
Man māsa dzīvo LV, strādā profesijā, kurā nevar atļauties ilgus gadus sēdēt mājās...tad nu arī raujas uz pusēm. No dēla gada vecuma iet dažas stundas nedēļā piestrādāt, apmeklē kursus, bērnu skatās mūsu ome un mamma. Decembrī būs otrs mazais...arī ilgāk par gadu nevarēs atļauties sēdēt mājās un nezinu kā būs ar bērnu skatīšanos...jo ome mums jau ir ļoti pieklājīgā vecumā, bet mamma strādā...un nekas cits jau neatliks kā likt bērnus dārziņā. Ok, vecākais puika būs jau turpat 3 gadus vecs, bet mazais...nu mazajam tas pats 1,5 arī būs...traki.

Brunette

Nuuuu, dārziņš jau nav vienīgā iespēja, kur iet draudzēties :) Mans puika jau visus trīs gadus nesēž 4 sienās. Ejam uz rotaļu laukumiem, rotaļu centriem, apmeklē peldēšanas nodarbības, katru 5dienu ejam uz bibliotēku uz grāmatu lasīšanas klubiņu. Socializācijas ir pilnīgi pietiekami. Arī tās 3h dienā laidīšu tikai tādēļ, lai nostiprina angļu valodu pirms skolas, kurā sāks iet jau 4 gadu vecumā.