Lollipop, saprotu. Biju taada kaa tu - paarliecinaata, ka esmu gana salasiijusies, visam gatava, visu varosha. Taada arii biju, bet tomeer - tas izraadiijaas smagaak nekaa savaa praataa izteelojos. Tad, kad biju iekshaa visaa tajaa - neguleetas naktis, stress, kjermenja izmainjas, piena kannas ar visu no taa izrietosho, tad vienkaarshi tureejos visiem speekiem, lai nenorautos un visu iztureetu. Likaas kaa kara laukaa - nav laika domaat un zheelot sevi. Tachu tagad atskatoties es saprotu cik smagi tas patiesiibaa bija un, ka taaa pirmsdzemdiibu paarlieciiba par savaam speejaam bija visai naiva... :D
Protams, daudz veel buus atkariigs arii no taa kaads buus pats beerns un arii kaads tu esi cilveeks pashos pamatos - cik emocionaala, cik stresanotriiga, cik atbildiiga u.t.t. Beerna ienaakshana dziivee paraadiis visus tavus cilveeciigos truukumus - luuk, shis jau ir tas nepatiikamaakais, ka naaksies atziities sev, ka tu esi vaaja, nezinosha, ne pietiekoshi laba maate, jo pat tu nespeesi visu saprast, kas attiecas uz tavu mazuli... Bet tas paariet ar laiku! :D
Lai nu kaa - beerns noteikti nav kljuuda un neviens, kursh gatavojas laist pasaulee dziiviibu, nav stulbs taapeec vien. Manupraat - speet piedzemdeet un izaudzinaat jaunu cilveeku ir lielaakaa daavana un talants, kas mums sievieteem ir dots!