Sveiki visām topošajām un esošajām māmmiņām. Jauka tēma ir izveidota, neesmu vēl palasījusi, bet noteikti palasīšu pēc sava ieraksta :)
Tad nu beidzot esmu sagaidījusi savu mazo puisīti, beidzot varēju viņu samīļot, sabučot utt. pēc kā biju tik ļoti noilgojusies gaidību laikā. Lielais gaidīšanas laiks beidzot ir pagājis, likās ka tas nekad nebeigsies, vilkās kā mūžība..
Dzemdību namā gāja visādi. Visādas atsauksmes par to iestādi ir, bet no savas puses varu teikt, ka pa lielam viss tur ir labi, dažādi cilvēki tur strādā ar dažādiem raksturiem, uzskatiem utt. Bija nepatīkama attieksme no kādas dakteres, no citas atkal bija super attieksme, cilvēki tur ir dažadi.. Tāpēc teikt viennozīmīgi, ka tā iestāde ir slikta vai laba es nevaru.
Tagad mazais ir divas nedēļas vecs, pirmie pārdzīvojumi un mammas krenķi ir pa lielam garām, bet vienmēr uzrodas par ko satraukties un raizēties :)
Un barošana ar krūti likās ka ir vienkāršāka, bet izrādās tas nemaz nav tik vienkārši, it sevišķi sākumā, man liekas ka mazais kārtīgi nepāed, ka nepareizi zīž utt.
Varbūt kāda var padalīties pieredzē, kā jums gāja ar krūts barošanu. Man jau viens pups ir tā nozīsts, ka krevele jau ir, laikam nepareizi satver, tad nu es atslaucu un dodu caur pudelīti, otru krūti ļauju zīst, mazliet sanāk ņemšanās, bet gribas lai mazais ēd manu pieniņu. Esmu arī devusi sākumā maisījumu, brižos kad likās ka savs pieniņs pietrūka.
Labi, es jau aizrāvos, rakstu un aizdomājos kapēc to visu rakstu, bet nu laikam gribas vnk izteikt savas pārdomas, kaut arī varbūt neviens šo nemaz neizlasīs! :)