Annie, Es, ja nemaldos, ap trešo mēnesi. Nācās arī runāt, jo sākās atvaļinājumu plānošanas laiks un citas lietas darbā, kur man vajadzēja tomēr laicīgi paziņot, bet kad es paziņoju vadītājai, kad gaidu bērniņu, izrādās viņa pati bija jau gaidībās, tik slēpa, jo es aizgāju dekrētā un pēc mēnešiem diviem viņa. :) oi, atceros, ka kolēģe mani palaida uz sonogrāfiju, kur jau būtu redzams dzimums, biju tiik priecīga, kad uzzināju, kad būs puisītis, vienkārši lidoju tajā dienā. :) tagad rakstu un smaidu, atceros kā tā sonogrāfe, stāstīja, par katru ķermeņa daļu, ka te plaušas, te urīnpūslītis mazajam pilns, ka drīz būs čuriņa viņam, te rociņa, te kājiņa, te pieci pirkstiņi, te tas, te šitas... tāds mazs ķipariņš bija, viss tikai attīstījās, a tagad jau liels brašulis izaudzis. :)
Weee, jā, kad ciemiņi apkārt, tad mans mazais vienmēr bija paraugbērniņš, visi tā slavēja, a kā ciemiņi prom, tā parāda tik man īsto raksturiņu. :)