Mademoiselle!
Laikam neprecīzi izteicos. Kājās biju līdz 10cm atvērumam, pēcāk man lika kāpt uz krēsla, kas bija FANTASTISKI :D Kamēr stāvēju kājās, tikmēr nejutu, ka esmu nogurusi, bet, kad apsēdos/apgūlos uz tā krēsla, tad bija tiiiiiik labi, tiiiik viegli. Tad vienā brīdī, gan bija smieklīga situācija - tā gulta vēl nebija pataisīta par dzemdību krēslu un tā sēdēšanas daļa bija vienlaidus un man tajā momentā astes kauls sāka atvirzīties, jo puika bija jau gana tuvu un nenormāli sāpēja, jo apakšā tas krēsls un tam kaulam nav kur palikt, un es zinu, ka var izdarīt tā, ka tajā krēslā uztaisa caurumu zem dibena, man to pirms tam rādīja, ka tā darīs, bet es uz sitiena nevaru izdomāt kā man angliski to vecmātei pateikt, ka man vajag to caurumu zem dibena un vajag TAGAD, ĀTRI :D :D :D Es rauju dibenu uz augšu, vecmāte nesaprot, kas man ir, es pus pa latviski, pus pa angliski vīram, māsai, vecmātei saku, ko man vajag...nezinu, kurš tur noreaģēja, kurš saprata, bet nākamajā momentā man bija caurums zem dibena un palika tiiiiiiik labi. Nu un tad jau izspiešanas fāze, kas gan bija diezgan ilga, bet nu vismaz nekas vairs nesāpēja, pat garlaicīgi palika vienā brīdī :D
Bet es bieži esmu aizdomājusies par to, kā var pārciest kontrakcijas guļot...man tas liekas 5x sāpīgāk kā stāvot kājās, mīņājoties, pastaigājot utt. Tādēļ vienmēr visām grūtniecēm iesaku PAMĒĢINĀT, pamēģināt stāvēt kājās/stutēties pret vīru, galdu, kušeti utt., nevis uzreiz ievelties gultā un mocīties. Gulta nekur nepazudīs un, ja tiešām nebūs vieglāk, var taču kāpt atpakaļ jebkurā momentā.