Es arī domāju, ka vīrs nestāsta neko, jo redz, kas jau ikdienā notiek - raud par strijām, kas jau vien vīrietim nav saprotams, pati vēl teici, ka ir bijušas citas lietas, kas dzen depresijā.
Varbūt vīrietis vēlas kaut kā palīdzēt, un nezinot kā, tad vēršas pie tās savas draudzenes, kurai bērns un prasa pēc padoma, tā gribēdams tikai labu, taču panāk pretējo.
Nedomāju, ka jāklusē, tieši jāstasta otram kā tev tas liek justies.
Un par seksu vismazāk ko pārmest. Labāk nemaz neteikšu cik ilgi man nebija, bet vīrietis nevarēja sev tikt pāri, un ne jau tāpēc, ka mani negribēja, bet bail bija bērnam ko nodarīt. Un nevarēja ieskaidrot to, ka bērnam neko nevar nodarīt. Tāpēc nav jāspiež nekas, bet arī otrs jāsaprot.