The_one, neņem galvā. Esmu sapratusi, ka ir tādi cilvēki, kuriem vienalga nebūs labi, pat ja tā ir māte. Jau labu laiku kā vairs negaidu nedz uzslavas, nedz īpaši labus vārdus. Agrāk, nu, pāris gadi atpakaļ, vēl ļoti alku pēc atzinuma no tuvāko puses, bet tagad vienkārši saprotu, ka nav lemts un viss. Man katri svētki pie vecmammas izvēršas diezgan bēdīgi, jo vienmēr pienāk brīdis, kad sākās manas dzīves apspriešana. Pēdējo reizi neizturēju, pateicu visu. Protams, nepatīkami, bet ko padarīsi. Vismaz zinu, kā es nekad neaudzināšu savu meitu. :)
Vienīgais, kas slikti, ka man tāds raksturs, ka dzen uz priekšu tieši uzslavas un labie vārdi, bet pie pārmetumiem - vienkārši gribas visam atmest ar roku...
Žēl, ka mums pilsētā nav tādas foršas zāles, kur varētu iet izdevīga laikā, domāju, jau sen būtu sākusi to apmeklēt, bet tu esi malacis, ka ej uz mērķi. Galvenais neapstāties, lai ko arī apkārtējie saka.