Ebe, paldies par viedokli. Nē, zāles es nekādas nedzeru, vispār. Visām specifiskajām ir rakstīts, ka grūtniecības laikā pirms lietošanas jākonsultējas ar ārstu. Ģimenes ārsts saka, jāprasa neirologam, ginekologs to pašu. Un tā nu es moku savas migrēnas pilnīgi bez nekādiem atvieglojošajiem medikamentiem. Man kopš grūtniecības paša sākuma, kad pārtraucu ikdienā lietojamās zāles lēkmes sākās katru nedēļu. Šķita ka paliek vieglākas, atviegloti jau paspēju pat uzelpot, varbūt tomēr būs kā visi ārsti saka, ka migrēna grūtniecības laikā ap pirmā trimestra beigām pazūd. Tomēr nē, vismaz pagaidām vēl ne. Pa to konsultatīvo tālruni arī saka, ka neieteiks nekādas zāles ko lietot, katram sava specifika. Ja galīgi slikti, lai saucot ātro palīdzību.
Par cāli izsakoties, es tur tikai pačaloju par tādām sadzīviskām lietām. Citādi tiešām šermuļi sametas pār kauliem, lasot ko jaunās mammas dara. Mūsu novembra bēbju grupiņā, jaunās mammas jau uzreiz pēc testa katru dienu skrēja nodot HCG, un sekoja katram ciparam un raudāja, ja kaut par vienu bija nokrities.. Ārprāts. :D Es pirmo reizi pie ginekoloģes aizgāju tikai 7. nedēļā, i togo, tad tikai paskatijām ekrānā, ka viss ok, punktiņš iemitinājies dzemdē un sirsniņa pukst. Analīzes uztaisiju uz 10. nedēļu. Man domāt, jo mazāk, klausamies citu kreņķus un beņķus jo labāk dzīvojam. Mans bērns ir mans bērns un es un mans ārsts jau labāk zinās kad viņam tas dupsis būs jāceļ gaisā.