Ebe,
nu jā, tad jums savādāks gadījums! Un nepārproti, noteikti esiet paši izvērtējuši un izvēlējušies savam bērnam tos labākos krustvecākus:)
Bet interesanti, jo cik man bijusi pieredze, tad mācītājs parasti interesējas tieši par vecākiem. Māsa ar draugu abi gāja Iesvētes kursus, brālis ar sievu katrs citā tīcībā, tādēļ viņš izgāja kursus savā ticībā (vismaz vienam no vecākiem bija jāapmeklē).
Bet droši vien, ka ir kāda baznīca, kur varēit kaut kā nebūt sarunāt..Vasarā ar vīru kļūsim par krustvecākiem un meitenīte ar vecākiem dzīvo ārzemēs, tādēļ visu kārto viņas vecmamma. Reāli viņi atlido neilgi pirms kristībām un nekādus kursus nespēj iziet, laikam tagad ir paspīdējis kāds variants.. jo daudziem mācītājiem netīk arī tas, ka pāris nav precēts.
Lai vai kā - noteikti jau sirsiņa notrīcēs arī baznīcā jums!:)
Muša,
Es protams Tev neesmu nekas, lai sniegtu padomu, tomēr atkal iespraukšos..
No malas jau viegli teikt - bet nu tiešām Tev ir jāsaņemās! Varbūt pašai jāsaprot ar prātu un sirdi, ka Tavs mazulis ir savādāks kā citi - nemierīgāks, skaļāks, tramīgāks..Un nevis nolaist rokas un dusmoties uz sevi un mazuli, bet darīt ko lietas labā, lai to novērstu!?
Vai esi uzaicinājusi un parunājusi ar PEPmammu? Un vēl iepriekš minētie varianti, ko meitenes jau minēja..
Nevajag uzreiz domāt, ka tāpat nekas nepalīdzēs vai gaidīt, kad laiks visu atrisinās - ja tiešām ir tik grūti, tad jārīkojas tieši tagad! Varbūt pēc tam pati domāsi- kādēļ gan uzreiz to neizmēģināji?!
Man tiešām paliek žēl lasot Tavus ierakstus, ka šo pirmo tikšanās laiku ar savu bērniņu jums aizēno visādas neražas.. un galu galā ne Tu, ne bebis neesat apmierināti un nespējat baudīt viens otru un šo brīnumaino iepazīšanās laiku!
Lai jums viss izdodas! Un galvenais - nenolaid rokas!:) Par problēmu ir jārunā un tā jārisina, ne jābēg, jāplēš mati no galvas ārā..