Mari, nepārdzīvo! Arī es, kad pirmo reizi nadziņus griezu ar knaiblītēm, nejauši trāpīju pirkstā. Saprotu Tavu pārdzīvojumu. Es pati arī raudāju un šaustīju sevi, ka sajutos kā slikta mamma. Bijām aizbraukuši nākamajā dienā uz vecmāšu privātpraksi, izstāstīju, ko pastrādāju ar kamolu kaklā. Mierināja sakot, ka tas tāds sīkums vien ir, jo neviens bērns vēl nav izaudzis neslimojis un nesavainojies. Vispār ieteica knaibles neaiztikt, jo ar tām sanāk biežāk savainot. Knaibļu vietā labāk šķērītes izmantot.
Tagad mazā vispār kā tanks mums visur ložņā-krīt, veļas, sasitas.. vīrs ļoti pārdzīvo, bet es gan uz to visu raugos vairāk ar domu, ka mazā iepazīst pasauli. Ar laiku iemācīsies, ko kas nozīmē.
Tu esi laba mamma! :)