Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

ņam-ņam, kā tas viss notiek? Bēbis ir kombinzonā un... jāliek mašīnā - ņem ārā no kombinzona un liek mājas drēbēs? aukstā mašīnā? es tiešām nesaprotu, varbūt kāda var paskaidrot! (t)

Kamēr meita nestaigāja un tikai ratos gulēja, es nepirku nekādus uber dārgos, biezos kombinezonus. Parastos, tādus kā h&m un Lindex. Jo ratos liku aitādas guļammaisā. Un ja vajadzēja no ratiem izņemt ārā veikalā vai kur citur, tad nebija baigi jātuntulē mazais vaļā. Pietika, ka atrauj kombinezonam rāvējslēdzēju un novelku cimdus un cepuri.
Meitenes, baigi forši, ka jūsu mazie jau tā runā! Mana 1.9 mēnešos pilnībā pateikt māk kādus 20 vārdus un pārējiem tikai pirmās zilbes. Kur nu vēl kombinēt teikumus :-D Jums mazie ģēniji aug :-D

Ja mazs bēbis tad mājā ieliec krēsliņā silti saģērbtu, pārliec ļoti siltu segu pāri, citi pērk speciālās segas un bunkerus autokrēsliem, nes uz mašīnu, siltā mašīnā atsedz. Es tā darīju. Kombinzonā gan nevedu ja vien tas nebij 5km līdz pastaigu vietai. Pirmkārt, kombinzonā no drošības viedokļa ir nepareizi, jostas ir vaļīgas un tās nenofiksē bērnu autokrēslā, otrkārt bērns sakarst, sasvīst automašīnā sapakots. Galamērķī izņem no krēsliņa un uzvelk kombi, veikalos var nevilkt kombi, jo atkal sasvīst var. Man kaut kā problēmas nekad nesagādāja, brīvdienās viskaut kur braucām, neatceros kā neertības, man neertības bija tas ka bērns autokrēslā negribēja.

Man līdz šim labākais pirkums no apģērbiem priekš bērna ir no muki.lv firmas Many months merino vilnas kombītis un cepurīte. Pie tam viņi ir elastīgi un manējā.to kombi tagad jau otro gadu velk. Var gan iekšā ja vēsas telpas, gan ārā rudenī zem kasas vai mēteļa (apakšā legingi un krekliņš), gan arī autobeņķī ziemā ir ērti. Maksā ap 60 eur un tā maksā arī viņu pašu mājaslapā.

Kasas-jakas :D

Robīte,mazajam mazais beņķis bija līdz viņa 1.4 un vienmēr istabā bija. Ārā ziema, beņķī bunkurs, mazais iekšā beņķī, cepure, vilnas zeķes un bunkurs ciet un uz automašīnu prom. Un tā pārsvarā visu laiku. Nesu pati rokās ar visu sēdeklītī. :)

Un patika arī, ka ar bunkuru var smuki mazo beņķī piesprādzēt. Ar kombenzonu tik smuki nesanāca, nelikās droši.

Lasu un sajutos ka tāda dīvaine :D manējai bija parasts kombis un ratos apsedzu vnk ar siltu segu. Neko netuntulēju un auksti viņai nebija. Un vispār esmu slinka un neko mašīnā nevilku nost un kkādos papildus maisos ar neliku.

Mēs braucam tikai pa pilsētu, kur no viena līdz otram galam tiek 20 minūtēs, tā kā jebkurā gadījumā kamēr mašīna iesilst un varētu bēbi atģērbt, mēs jau būtu galapunktā :-D
Es ar neko nevelku nost mašīnā, neesmu redzējusi, ka kāds arī tā darītu, lai gan pareizi jau drošvien tā ir!
Mazliet esmu tāda vieglprātīga? vecmodīga? Katra jau drošvien pa savam uzskata! Doma tāda, ka agrāk nebija ne autokrēsli, nekas, nu i neko, visi izauga! (protams, protams, mašīnu ar tik daudz nebija) bet nu vispār man daudz kas nav saprotams! Osteopāti, alerģijas,nepanesības, skriešanas ar temperatūru uz slimnīcām, nu ļooooti daudz kas, šie tikai daži piemēri!!

Agrāk arī šmigā brauca un varēja pa piecīti atpirkties, cik dzīvības neizdzisa uz ceļiem tsk. bērniņu;-)

Robīte
Mēs laikam līdzīgas domāšanas ziņā :D Es arī neiespringstu uz ļoti daudz lietām, kāda noteikti domātu, ka esmu vieglprātīga māte, bet mans bērns ir laimīgs,mīlēts un izaudzis bez liekas uztraukšanās.

Mans tēva brālis nositās ar diviem bērniem 90 gadu sākumā, neviens nebija piesprādzējies, kur nu krēsli :(

Mazliet esmu tāda vieglprātīga? vecmodīga? Katra jau drošvien pa savam uzskata! Doma tāda, ka agrāk nebija ne autokrēsli, nekas, nu i neko, visi izauga! (protams, protams, mašīnu ar tik daudz nebija) bet nu vispār man daudz kas nav saprotams!

Tu savus bērnus taču liec autokrēsliņos vai ne? Agrāk bija ļoti maz mašīnu, mazāks vidējais braukšanas ātrums un tas ļoti daudz ietekmē. Viena no omēm bija iedomājusies manu bērnu vedot pie manis neielikt krēsliņā, bet turēt rokās un to nudien es nesaprotu. Viņa nesaprata manu nostāju, taču beigu beigās sanāca viņai ieborēt, ka šāda bezatbildība, lai gan blakus ir autokrēsliņš, ir nepieļaujama.

Kā jūs liekat bērnam pašam iet? Meita kategoriski atsakās iet ar kājām, ratos arī nesēž, kliedz, kamēr neizņemu. Grib tikai, lai nes rokās. Es jau vairs viņu nevaru pastiept, smaga kā nekā, bet ja nolieku zemē, tad nekustās ne no vietas, iekrampējas man kājās un histēriski kliedz. Cilvēki skatās virsū lielām acīm, a man tāds kauns, ka ņemu rokās un stiepju visu ceļu no dārziņa, kas ir apmēram 20min gājiens.
Man vairs nav ne nervu, ne spēka. Sarunāt arī nav iespējams,
jo neko jau nedzird, tikai kliedz pilnā balsī :'-(

Teddy, neesmu nevienu gudru grāmatu lasījusi, bet sapratusi gan vienu, izdabājot rezultātu nesasniegsi. Jābūt stingrai, jārunā, ka jāsēž ratos vai jāiet pašai pie rokas un viss,ja kliedz, lai kliedz, kliegšana ir tikai emocijas ar kurām viņa redz ka ļoti viegli panāk savu, ja izdabāsi un piekāpsies būs grūti, kliegs par visu. Es esmu stingra, bet tas nenozimē kliegt vai pērt bērnu, bet nepiekāpties viņam, tas ir ļoti, ļoti grūti un arī es mācos.
Man staigāšanas problēmas nav, taisni otrādi, laižās lapās un neskatās kur iet, bet ratos gan taisa scēnas dažreiz, tādēļ pastaigas īsas, jo tā vairs nav atpūta bet čakars.

Es jau saprotu, ka nedrīkst pakļauties, bet tomēr pakļaujos. Nesitu un nekliedzu, bet nu jau citreiz sanāk knapi novaldīties, jo tādas histērijas mani riktīgi uzvelk.
Vīram šitā neatļaujas, kā sāk, tā viņam pat nav jākliedz, pasaka tikai rupjā balsī un gatavs, iet pati ar kājām, a uz mani viņai viens pīpis. Ratos viņa var nosēdēt tikai, ja ir cepumi, bet ta jau arī nevar, katru dienu ar cepumiem barot, tas arī nav variants, a nekādas galetes vai tamlīdzīgi nav gana labas, lai sēdētu.
Es tiešām vairs nezinu, ko darīt.

Mans puika atteicās no ratiem jau ļoti sen (šobrīd viņam 2 gadi un 3 mēneši), iet var daudz, bet pie rokas reti kad turās. Skrien uz visām debess pusēm un neklausa. Izvēlamies biežāk braukt ar mašīnu līdz noteiktam galamērķim un tad tur viņu laižam pastaigāt. Mašīnā arī viņam nepatīk - ja nav nekas graužams vai dzerams, tad raud un čīkst. Veikalos iepirkties kopā ir murgs, jo ratos nesēž, iet tur daudz nav kur, redzēt arī nav ko, garlaicīgi... Tad vai nu jož prom, kur acis rāda vai grib, lai turu rokās (un viņš ir smags). Nu neko... Ar vīru pa abiem kaut kā tiekam galā. Raud un psiho ļoooti daudz jau kopš dzimšanas. Nu tāds viņam raksturs - spītīgs, zinātkārs, aktīvs. Nekādi skaidrojumi, ignorēšana, un jebkas cits, kas "gurdajās grāmatās" tiek teikts - nepalīdz un nestrādā (varbūt tikai uz vienu reizi nostrādā labākajā gadījumā). Kopumā es vnk neiespringstu, lai raud, lai ārdās, vai izvēlos kaut kā saorganizēt izbraucienus/darīšanas maksimāli ērti priekš sevis. Puika labs un gudrs, bet viņam citādas intereses un vēlmes. Vienmēr izdarīt kā grib viņš, protams, ka nav iespējams un neviens necenšas to arī darīt. Izaugs un gan jau būs šīs lietas izrunājamas. ;-)

Teddy, norūdi savu raksturu, lai ārdās un rīko histērijas, bet tu neatkāpies! Tāda uzvedība nav taču ne kaitīgi, ne veselībai bīstami - lai izpaužas. Vai arī - brauc ar mašīnu. 20 min attālims ar kājām mazam bērnam var būt gana nogurdinoši, ņemot vērā, ka jāiet būs arī atpakaļ un vēl tur jāpavada laiks. Mana vecākā meita nu jau gandrīz 7 gadus veca un arī nav sajūsmā par garām un tālām pastaigām ar kājām, bet nu ratos gan viņai patika sēdēt savulaik.

Teddy, vi nelidz kkads tas lidzsvara ritemis vai ari taa viena rotallieta, kas gara kaata ar kadu mantu ar ritentiniem? Manejais labak pats ratus stums nevis sedes tur, un nelauj man kontrolet,kur brauc. Pec spelu laukuma, lai nebutu histerijas, parasti iedotu mazo pienu, vai grauzamu, augli. Vinam ir taa jo vairak noguris, jo vairak grib skriet un spiteties.