Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Paldies par viedokļiem, meitenes!
Šodien tomēr bijām uz pirmo īso dienu, jo bērns jau vesels, tur visi gan priekšā ar zaļiem puņķu deguniem :-/ Vispār jāatzīst, ka biju nepatīkami pārsteigta par visu situāciju to mazo laiku tur esot. Bet tās droši vien manas pašas uztveres problēmas. Meita diezgan daudz pati skraidīja, ik pa laikam gan sameklēja mani, lai pārliecinātos, ka es tepat esmu. Vēl pāris dienas pastaigāsim un es pavērošu, pavērtēšu - vai mani viss apmierina vai tomēr meklēsim citu privāto dārziņu. Jo ja man tik dārgi jāmaksā, tad dažas lietas gribētos citādi.
Un vispār, biju pārsteigta cik daudz mazo bērnu ir agresīvi viens pret otru. Bet laikam jau tā vajadzīgs, lai par sevi pastāvētu?! Bet nu grūstīšanās, stumdīšanās, esot ārā pagalmā, bija ik pa laikam tādiem ap 1,5-2,5 gadīgajiem (t)

Un vispār, biju pārsteigta cik daudz mazo bērnu ir agresīvi viens pret otru. Bet laikam jau tā vajadzīgs, lai par sevi pastāvētu?! Bet nu grūstīšanās, stumdīšanās, esot ārā pagalmā, bija ik pa laikam tādiem ap 1,5-2,5 gadīgajiem

Pirmais, ko mana meita iemācījās dārziņā, bija kniebšana:-/

Gangsters, citiem nav variantu, bet šogad man grupā ir kādas 4 jūrnieku sievas - sēž mājās... Es saprotu, ka bērni pieradīs un katru gadu jau vairāk vai mazāk raud, bet man kaitina, ka no vienas puses taisa tādu seju, ka tulīt raudās, cik bērnam grūti iet, bet tanī pat laikā neko nedara, lai atvieglotu sākumposmu...
šodien ar viens puisītis palika pirmo dienu visu dienu... un mamma viņu savāca kā pēdējo!!! Man tas neliekas īsti forši... :-/

Nē, nu es saprotu tajos gadījumos, kad ir iespēja vest uz pus dieniņu, bet to nedara. Bet ir ģimenes / situācijas, kad tiešām nav variantu - vecākiem darbs, omes nav / nevar. Turklāt dažādiem bd arī atšķiras prakse - redz, kā Teddy minēja, uzreiz uz visu dienu. Citos bd pieļauj, ka vecāki pirmās dienas paliek ar bērniem, citos atkal to neļauj. Ej nu sazini, kurš piegājiens ir pareizāks. Laikam jau nav tāda viena pareizā varianta, katram bērniņam pareizāks būs cits variants.

Es saslavēju savējo par labu adaptāciju pašvaldības b/d... Šonedēļ viss ir mainījies - vakar zvanīja audzinātāja pa dienu un teica, ka puika esot kašķīgs un raudulīgs, pag.nedēļ ne tuvu tāds nebija. Temp 37. Vakarā ilgi raudāja mājās, simtiem reižu teica, ka negribot uz dārziņu. Neko vairāk kā "negribu uz dārziņu, gribu palikt mājās" nevaru izdabūt. Visādi cenšos. Šorīt aizvedu, atkal raud, bet cita audzinātāja, šī saka - tā jau mēdz būt, viss būs labi, pieradīs. Pēc 15 min zvana, ka esot 37.1, viņai jau esot licies, ka īsti vesels nav. Lai braucu pakaļ un vedu atpakaļ ar ārsta zīmi. Nesaprotu, vai šis viss ir otrās nedēļas adaptācija, vai kaut kas ir noticis dārziņā, vai kas notiek... Lieki teikt, ka slims nav nepavisam, pat puņķi jau beidzās pag.nedēļ. Šobrīd man reāli liekas, ka bērns ar mani manipulē un pārbauda robežas...

Šobrīd man reāli liekas, ka bērns ar mani manipulē un pārbauda robežas...

A kā viņš nosimulē t tavuprāt?

Saraudas un temp paceļas.
Mājās ir priecīgs, smaidīgs, ne miņas no slimības. Ir panācis, ka atbraucu pakaļ un aizvedu mājās, tagad zinās, ka tas "strādā".

Ai, mums arī ar dārziņu neiet. Meita pagāja nepilnas 2 ned., nepaspēja pierast un saslima- abpusējs vidusauss iekaisums. 3 ned. ārstējās, pa mājām dzīvojās, dzēra antibiotikas. Ausis arī skaloja, jo no iekaisuma pastiprināti sērs bija saražojies- vispār skatījos un brīnijos, kur tik daudz sū..u no tik mazas austiņas varēja izskalot. Pagājušajā pirmmdienā bijām pie doka atrādīties. Viss bija ok, LORs apstiprināja, ka iekaisums izārstēts. Nedēļu pagāja dārziņā un atkal auss iekaisusi. Galvenais, ka tā strauji- svētdien vēl viss bija ok, un tad pa nakti sākās- dīrāja ausi, raudāja, visu nakti negulēja, uz rīta pusi uzleca t. Loģiski, no rīta pirmais, ko darīju, zvanīju LORam. Tagad atkal mājās ārstējam. Katru dienu jāiet pie LORa uz tīrīšanu un liek zālītes ausī.

Gangster, izklausās traki, un es nemaz nešaubos, ka visas tās draņķa slimības "sākas no nerviem"... Manējais jau paliels, tūlīt 3 gadi, visu taču saprot utt. Bet es nezinu, kā runāt, ko man tieši teikt, kā "pierunāt" dārziņam. Un pag.nedēļ viss bija tik labi! Mājās negribēja nākt! Kas noticis tagad, nezinu.

Manējā pirms dārziņa vispār neslimoja, iesnas tik 2x bija bijušas. A tagad biežāk slima, nekā vesela. Un es ļoti labi saprotu, ka tas no emocijām nāk. Es nezinu, ko darīt. Sāk likties, ka mana savos nepilnos 2 g. vnk nav gatava dārziņam. Un mēs sākām ar saudzīgo variantu- sākumā uz 2h, tad gāju pakaļ pēc pusdienām. Un ar tik biežām un ilgām slimošanām vēl ne reizi nav palikusi uz visu dienu. Man ir beidzies BKA, vīrs jau 2 ned. pabija uz slimības lapas, tagad tērē atvaļinājumu, lai būtu mājās ar mazo. Un pēc tam sanāks, ka pēc slimošanas uzreiz uz visu dienu būs jāpaliek bd, jo ne es ne vīrs vairs nevarēsim iet pusdienlaikā pakaļ- abi darbos.

Manējā nogāja dārziņā no 3dienas līdz 5dienai un 7dienas vakarā uzkāpa temperatūra. Tad nu dzīvojam pa mājām šonedēļ. Sarkans kakls, bet nu nekas cits, tikai plusā vēl temperatūra. BEt tas viņi tāds standarts. Pagājušogad viņa kkādas 3x saslima ar 2 nedēļu starpību un visas reizes viens un tas pats - sarkans kakls, puņķi, temperatūra. 3 dienas pa nopietno, pēc tam paliek labāk.
Sanāca kā jau te viena mamma rakstīja - biju plānojusi šo nedēlu sev un savām lietām, bet no tā visa sanāca pilnīgs čušššš. Biju ļoti bēdīga par to. Jebkurā gadījumā, protams, ka bērna vajadzības ir pirmajā vietā.
----------
Jautājums par diendusu pārējām mammām un īpaši Robītei un tās, kuras strādājušas b.d. Cik ilgas ir diendusas? Mūsu valsts b.d. "uz papīra" diendusa ir 13:00-15:00. Bet realitātē jau 12:00 bērni ir pa gultām. Protams, ka manējā nevar nogulēt veselas 3h!!!! Ne mājās, ne pie omēm, ne dārziņā. Un tad nu man audzinātāja zvanīja, ka bērns jau pamodies un varētu braukt pakaļ, lai gan bijām runājušas, ka braukšu pēc launaga. Sākumā sapratu, ka viņa sakreņķējusies, bet beigās izrādījās, ka sadusmojās, jo viņai neļāva spēlēties, kad bija pamodusies un lika klusi uzvesties un klusi spēlēties. Itkā viņa varētu 2h "klusi spēlēties" :D Un tā nav lieta, ko es varu iemācīt vai ietekmēt. Problēma tāda, ka dārziņā nav atsevišķa rotaļu telpa, līdz ar to ja kāds pamostas un pārējie guļ, sanāk, ka tas viens traucē. Pa lielam, man vienalga cik stundas viņi tur guļ (stundu vai trīs), bet nu es nevaru darba laikā bērnam pakaļ braukt tāpēc, ka viņa nevar 3h nogulēt. Sadusmojos, bet nu neko neteicu vēl šoreiz. Kā Jums liekas? Ir ok tik ilga diendusa? Un vai šajā gadījumā vecāki atbildīgi par to ja bērns nav spējīgs 3h nogulēt?

Gangsters, mans brālis tā bērnībā slimoja, par spīti tam, ka negāja dārziņā. A man pa to laiku nekas. Nez no kā tas atkarīgs.(t)

Sanāca kā jau te viena mamma rakstīja - biju plānojusi šo nedēlu sev un savām lietām, bet no tā visa sanāca pilnīgs čušššš. Biju ļoti bēdīga par to

Es biju tā mamma, kas šo rakstīja par savu pēdējo nedēļu pirms atgriešanās darbā.
Protams, bērna veselība svarīgāka, bet elpu atvilt un restartēties gribējās ļoti.

elpu atvilt un restartēties gribējās ļoti.

+++ miljons. Vīrs vnk nesaprot, kāpēc man vnk gribējās pinkšķēt visu dienu un sevi žēlot.
-----------
Gribēju jaunajā darbā sarunāt par nedēļu vēlāk, bet nebija iespējams, diemžēl. Tad nu vīrs man piešķirs 5dienu brīvu :D Kas ir 20% no tā, ko gribēju, bet nu labāk tā nekā pavisam bešā :D

Manējais arī bija dārziņā veselu vienu dienu, un nu slimo pa mājām. Pat nepaspēja pamēģināt, kā ir palikt dārziņā visu dienu. :D Nu neko, pēc divām nedēļām mēģināsim atkal. Laime, ka es tagad dzīvojos mājās. Ar pirmo bērnu gan gāja traki - biju tikko atgriezusies darbā, bērns bieži slimoja, kad sāka iet dārziņā, un mēs ar vīru bieži strīdējāmies, kurš šoreiz ņems slimības lapu. Biežāk ņēma viņš, jo man pēc BKA bija piešķirts augstāks amats, kur bija daudz kas jāapgūst, nevarēju atļauties neiet uz darbu. To laiku atceros kā murgu.

Cik ir dzirdēts un no savas pieredzes varu teikt, ka pirmais pusgads/gads dārziņā ir slimošanas murgs. Pēc tam vairs nav tik traki.

Anne
Meitas dārziņā arī diendusa no13 - 15 teorētiski. Pat ja noguļ tikai h no paredzētā laika, mani tas baigi neuztrauc, jo ja pati jūtās labi, tad jau viņai pietiek ar to, jo mājās bieži vien arī tikai kādu h gulēja pusdienas laiku un bonusā vismaz mums ir pazudušas vakara gulētiešanas epopejas stundas garumā. Tagad kā iekāpj gultā, izdzer savu pienu un viss - uzreiz aizmieg.
Arī privātajā, kad strādāju, bija tieši tāpat, vienīgi 12 gan neviens gultās jau nebija, jo tajā laikā tikai beidza ēst pusdienas.

Lielākajiem berniem parasti diendusa ir no 13:00 - 15:00, bet mazākajiem par vienu stundu ilgāk, t.i. no 12:00. Pēc pieredzes varu teijt, ka diendusas laikā tomer visiem ir jābūt gultiņās. Tāda prakse, kad kāds spēlējas, kamēr citi guļ, nav novērota. Jā, nav obligāti jāguļ, ja negribas, bet guliņā jābūt un jāsaprot, ka citi bērni atpūšas. Ja atļaus spēleties vienam, otram, trešajam, tad pusdienlaiku negulēs neviens. Būsim godīgas - spelēties ir interesantāk, nekā gulēt. ;-)
Manuprāt, nav īsti korekti zvanīt mammai un tūlītēji izsaukt, ja neizdodas kādu nolikt gulet vai nodrošināt mieru. Tā tomēr ir pedagoga kompetence zināt, kā rīkoties un vajadzibas gadījumā risināt esošo problēmu, netincinot vecākus. Nav arī korekti dusmoties par lietu kārtību, jo diendusu neizdomā audzinātājas. Tāds ir režīms pirmsskolas izglītības iestādēs, ar ko katrs vecāks iepazīstas, slēdzot līgumu un ar parakstu apliecinot, ka piekrīt pii iekšējās kārtības noteikumiem. :-)

Es neesmu dusmīga par režīmu kā tādu, bet par to, ka man zvana jau pirmajā reizē, kad bērns paliek uz diendusu, bet tā gulēšana nav tik ilga kā pārējiem.

Tā tam noteikti nebūtu jābūt.