Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Rainyday, nekad nepieļauj galvā domu, ka Tavs pieniņš ir slikts, tas ir pats labākais.
Diemžēl, kā lielai daļai mammīšu dēļ kolikām man ir bijušas šādas domas, tagad to atceros, tas ir tik nepareizi, muļķīgi.
Ar esošo pieredzi šādas domas galvā nekad neņemšu.
Esi stipra un nesodi sevi, kolikas ir tik daudziem mazuļiem, raudāšanas ir - būs, daudzām mammām jāiziet šīm grūtībām cauri.

Atraudziņaa mums ar ne vienmēr bija, knosīšanās, raudāšanas bija pirmo mēnesi. Man bija grūti, dēļ kolikām bērns ļoti daudz raudāja, dariju visu ko varēju, man mugura bija lupatās un bērna nēsāšanas, stundām ilgi aijāju, tik maz miega bija naktīs, nopirku pat ergosomu jo nespeju paēst, atgūties jo mazulis kā no rokām laukā raudāja. Staigaju kā ķengurēns pa māju!

Mammas pieniņam 99,9% nav nekada vaina, viss internets uzpusts ar nepanesamībam un vēl sazin ko!

Man laikam vienigai nebija domas, ka mans piens ir slikts. Tikai bija brizi, kad sapratu, ka berns nikojas vai kaut kas nav kartiba, no ta, ko es apedu un velak naca mani hormoni. Kaa beidzu barot, taa berns palika mierigaks, nav briziem sastresojies.
Bet vispar pats sakums kaa atceros bija traks. Muziga suposana,nesasana rokas, celsanas naktis ik pec stundas vai divam, atraudzinas, superbieza pamperu maina un meginasana saprast vai ar bernu viss ir labi, nu protams, ka vel skatisanas vai elpo. Tagad pec pusotra gada liekas, nu es mulke nevareju to visu nedaudz vieglak tvert, nu nevareju:-D

Nekad nemēģināju sev likt domāt, ka mans piens ir pa maz. Domāju, ka pietiek un vēl pari paliek. Dzēru dūdz šķidruma un ķimeņu/fenheļa teju. :)
callmetwisted, dēls vienu brīdi grieza zobiņus. Bet tas tāpēc, ka atklāja, ka mutē ir kas jauns un izmēģināja ko ar tiem var darīt. Viņš to darīja pāris nedēļas. Kad tā darīja nepievērsu baigi uzmanību, ja ilgstošāk darīja tad novērsu uzmanību ar spēlēm vai ko citu. Tagad nav dzirdēts, ka grieztu zobus.

gaarfield, paldies! :)
Jā, saka, ka būs meitiņa. Vēl tā līdz galam neticās, kaut kā nav tā ticība un pārliecība, ka meitenīte kaut kur nav ieslēpusi oliņas. :D
Vēl mani te satrauca screeninga analīzes ar 21.hromosomas trisomijas risku 1:891, daktere aizsūtīja uz augļa eho kardiogrāfiju. Tur it kā viss kārtībā.. nu, dzīvosim, redzēsim!
Kā iet, Soho? :)

Čau, čau!
Undiya, paldies, ka apjautājies, man iet labi, viss kārtībā :) šobrīd pilnas 22 nedēļas, šodien bija 2skrīnings. Vizīte veiksmīga, viss kārtībā. Protams, brīžiem ir nedaudz fiziski grūti ar "lielo" bērnu, tāpat šad tad jānes, klēpī jāņem..cenšos ierobežot, bet nu neiespējami. Laiks skrien ļoti ātri, jau puse laika pagājusi..
Man joprojām puika, nav viņam nekas pazudis :D
Man arī ar šo bērnu bija 21.trisomijas risks lielāks nekā ar 1. bērnu, nez kāpēc tā. Man bija 1:1858
Dr. neko nesaka, jo kopējais risks zems, es it kā neiespringstu, bet ar 1.bērnu bija 1:

1:

Nesaprotu kāpēc norauj tekstu :D 3x vairs nemēģināšu :D
Tie skrīninga rezultāti ir tīra statistika, tāpēc noskaņoju sevi uz to ka tā kā būs lemts tā arī būs :)

Oo, neesmu vienīgā. Ticu, ka mūsu bērniņi būs tikpat veseli, cik pirmie, bet es arī baigi nestresoju. Kāds būs, tādu audzināsim!
Laikam ja ar pirmo būtu tā, tad dzīvotu pastāvīgā stresā, bet tagad kaut kā vispār par to nedomāju. Tomēr citām tie riski rādās 1:46 un arī dzimst kā veseli, tā ne tik veseli bērniņi - tāpat kā tām, kurām rāda 1:100000 tos ciparus!

Soho, manējo vispār mana māte ir izlaidusi - kā iečīkstas, tā uzreiz opā un dara visu ko viņš liek. Tad viņš ar mani arī cenšas tā, bet es nepadodos. Uz veikalu cenšos nebraukt ar viņu vairs, jo jāsēž visās mašīnās pēc kārtas (nu, tajos helikopteros, močos u.c. brīnumos, kuri jāiedarbina ar 50 centu monētu). Ome pieradinājusi tik iemest, es nemetu - gaidu, kad apniks sēdēt un pats prasīs laukā. Labi, ka vēl nav tik gudrs un nesaprot, ka tas vai tas karuselis ies ir atkarīgs no manis.
Kad braucam ar to ratiņu mašīnu, tad to man baigi grūti stumt un manevrēt.. vēl nedod Dievs kaut kam sastāvus gribu palasīt vai ko citu papētīt, tad kungam jāsāk ārdīties, jo mašīna tak tik uz vietas braukā.. rindā arī nepatīk stāvēt uz vietas.
Jā, veikals man ir tāds lielākais pārbaudījums kopā ar viņu. Tur braucu tikai tad, kad jūtos enerģijas pilna un spēcīga - gan fiziski, gan morāli! :D
Visādi citādi, uz 5.stāvu lieku viņam pašam iet augšā, tik pieturu! Tā mēs lēnā garā kādu nepilnu 10 minūšu laikā esam uzgājuši. Viņš pārguris, bet es nē.. :D

Paldies, meitenes, par ieteikumiem! Ēd mazliet vairāk, ja turu klēpī un/vai ļauju ēst ar rokām, veikala burkas ar nesmādē. Progress ir :)

Lasu Undiya ierakstu un redzu, ka man vieglais bēbju periods ir beidzies :-D. Sākusi darīt visādas nešpetnības, kamēr es gludinu drēbes vienā dzīvokļa galā, no otra gala skrien laimīgs mazulis ar manu džemperi rokā, aizskrien pie skapja, izvandīts, un tas viss zibensātrumos :D, citreiz pieķeru, ka dupsis vien laukā un šeptē :D, viss izskatās ka tiek darīts par spīti manām nervu šūnām :D

Mans vēl ņem kaķu sauso barību pa graudiņam un met blakus stāvošajā ūdenstraukā, vai vienkārši piegrābj pilnas saujas un izber virtuves vidū.. vai pielien pie kaķu kastes un to pašu dara ar smiltīm, bet mana balss pacelšana vai dusmīgā seja piedod visam tikai lielāku jautrību - pilnīgi nekāda respekta. Apvainojas un krīt gar zemi tikai tad, kad novācu tos kaķu traukus vai aizslēdzu vannasistabai durvis.
Skapjus arī šad tad parevidē, bet mans pēdējais, labākais pārsteigums bija 6 tējkarotītes, kuras atradu žāvētāja filtrā. (s)
Citas arī varētu uzrakstīt ko interesantu un nešpetnu samācījušies darīt jūsu mazie! :-P

Mums nav uzlikti nevieni slēdži skapjiem, vienu plauktu ļauju revidēt kamēr gatavoju, tad tiek izvandīti visi kūku trauciņi, plastmasas bļodiņas, duršlaks, tas tiek darīts ar troksni. Citi saka kāpēc ļauju, bet neļaut(???) nozīmē uzkurināt vēl vairāk, turklāt tie nav bīstami, labi ka pie misenes nav tikusi. Tapetes ar sākusi plucināt. Man vienreiz atstāja puķupodu uz zemās palodzes, biju nikna, jo puķe bija izrauta un melnzeme visur, un tas viss ir sekunžu jautājums :-D

Runājot par nedarbiem. Mazajam ir bez dažām dienām 1.2 jau. Uhh, laiks tik ātri skrien. :-O Dēlam mīļākā nodarbe bija mest visu šauro un mazo šinšilas būrī. Respektīvi, viss kas lien cauri restēm derēs. Tagad visi burciņu vāciņi ir noslēpti. No sākuma smuki spēlējās ar viņiem, tagad tikai būrī met. Drēbes no skapja apakšējiem plauktiem bieži tiek izgrūzti ārā. Šad tad gadās, ka mazais sanes no koridora dažus mūsu apavu pārus un noliek istabas vidū. Slotas, slotas mūsu mājā ir jāslēpj, jo dēls kā ierauga slotu tad nes arī uz istabu un it kā slauka māju. Slēpju jo man bail, ka ar kātu netrāpa TV. Tēta florbola nūja arī patīk, tad to paņem un mēģina trāpīt pa bumbiņu. Doma iegādāties viņam mazu nūju. :)
Dēls ir pasācis pie kašķiem krist uz muguras un raudāt. Bet to viņš dara tik uzmanīgi, lai neapsistu galvu. :-D No malas jau interesanti vērot. :D

Es arī tagad pilnībā izbaudu meitas nedarbus. Tā kā viņu ļoti interesē grāmatas, bet ar savām un māsas nepietiek, ir pasākusi bīdīt krēslu pie lielā grāmatu plaukta, uzlīst augšā un mest grāmatas no plauktiem lejā... Pēc tam apmierināta apsēžas samestajā kaudzē un ļoti nopietni šķirsta. :-D (t)

Es domaaju,ka man vieniigajai meitinja visu laiku liidz 20 reizeem dienaa revidee savu dreebju kumodi.:-DBet nee,visi mazuli to dara.:-DManeejaa tagad iemaaciijusies lekt gultinjaa no diivaaana,nezinu kaa iemaaciit ta nedariit.Baidos ka tik sprandu nesalauzh,bet vinja tik lec un priecaajas.Bet mammai jau jaadzer nervu zaales,jo sirds visu laiku papeezhos:-D

Es esmu kadreiz izmazgajusi burkanu un vienu paklaja birsti, kopa ar visam drebem. Kaa gan tie tur nokluva :-D Atvilktnes parrevidetas un jau sak palikt neinteresantas. Parasti savac vaakus un nes uz viesistabu ripinat. Sava drebju plaukta izkrausana ari nav ipasi aktuala jau. Vienreiz jutos tik slikti, ka ielidu gulta, novacu visu bistamo un gribeju atpusties. Vins tak atrada ziimuli un sasvikaja pa sienu, labi, ka krasotas sienas, nebija gruti nomazgat. Mazie psihi vinam ari ir- dazreiz sit ar kaju pret zemi, vai nogulas uz vedera ar seju griida. Pa laikam parbauda savas galvas izturibu sitot pret durvim vai gridu. Es tad prasu parasti vai nesap, raudat gan neraud vienmer, laikam nesap gan.

Veļasmašīnā meita bieži sabāž visādus brīnumus- magnētiskos burtiņus, cīsiņu ( :D ), salvešu paciņu, bumbiņu, kas mirgo, kad to krata, tad nu man veļasmašīna mirguļoja visās varavīksnes krāsās :D
Pēdējais bija- ejam gulēt, meita nevar aizmigt, jo nav lācis. Vīrs meklē, meklē, nu nekur nav. Meita jau raud- jaaaacii, jaaaciii, pēctam pati izkāpj no gultas, attaisa istabas durvis, iet ieslēdz gaitenī gaismu, attaisa veļasmašīnu- JAAACIIIS :D laimîga atstiepj uz gultu un aizmieg :-P