Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Anne, tev vēstule! Un vispār mums trešdien sarunāta vizīte, cerams nebūs par vēlu un tiešām nebūs arī kāds kakla iekaisums. Es jau domāju, ka tie tīri ir zobi. Jānopērk tik pašiem mājās kāds pret temperatūras līdzeklis. Kas labs? Nurofen, vēl?
Khkh, paldies un sveicieni arī tavai meitiņai! (l)
Aizņēmos termometru no draudzenes, un tagad sapratu par Vibrocil. Sen mums nav bijušas nekādas iesnas un jūras ūdens kaut kur pazudis. Kad bija mazāks, tad bieži izmantoju. Karoč, jāaizbrauc uz aptieku! :-D

Kāda pieredze ar bērna nosargāšanu, ja mājās dzīvojas pieaugušais slimnieks? Pati esmu nolikusies kārtīgi, varbūt gripa, bet būtībā vienalga, kas. Jautājums, kā pasargāt mazo, ja esam vienās telpās tomēr un es neesmu izolējusies?

virdzinija, nu, mums daktere ieteica likt to mutes masku, nebučot bērnu, salikt pa māju ķiplokus. Bet tas bija tad, kas bija zīdainis vēl. Tagad, kad mums tētis slimoja, tā ļoti neiespringu.
Veseļojies!

virdzinija
Liec sejas masku un maini to ik pēc 2 h. Pie mazuļa gultiņas noliec saspaidītus ķiplokus un maini tos 2 reizes dienā. Un tad standarts- daudz mazgā rokas un vēdini telpas. Šie bija ieteikumi no mana bērna pediatres.

Nu ok, varbūt man tikai izlikās uz kopējā fona, ka dažām bērni pārāk bieži slimo...
No tā, ko es daru, lai pasargātu bērnus no slimībām - ziemā reti ejam pastaigās, ja ir vairāk par -5. Došanās uz veikalu vai citām iekštelpu darīšanām/izklaidēm - neskaitās... Pieredze rāda, jo retāk ejam "elpot svaigu gaisu" salā, jo mazāk bērniem iesnu un saaukstēšanās.
Mēs visa ģimene dzeram vitamīnus vēlam rudenim iestājoties (kaut kur no novembra beigām līdz aprīlim, ar nelielu pārtraukumu pa starpai). Pērkam šķidrā veidā dzeramos (nekādas tabletes vai košļājamās končas!), Vācijas ražojums. Nosaukumu neatceros, bet zinu, ka LV var tādus nopirkt aptiekās, der bērniem no laikam 1 gadu vecuma un atsevišķi ir arī pieaugušajiem. Nezinu, cik viņi skaitās sintētiski, bet, kopš dzeram - bērni un mēs neslimojam. Garšo labi.
Ģērbu silti, bet nu tas jau pēc pašiem jāskatās - man bērni ir salīgi un "norūdīšanai" īsti neticu un ar to nenodarbojos (speciāli bērnus plikāk neģērbju, mājās uzturu +23 temperatūru, sekoju, lai kājas ir situmā), vienmēr sekoju, lai visas "šķirbas" ir ciet ejot laukā - cepures, dūraiņi, šalles, sniega bikses utt. ir obligāta padarīšana.
Nelietojam sabiedrisko transportu.
Vienmēr uzreiz visi mazgājam rokas pēc laika pavadīšanas ārā.
Ēdam ziemā augļus (zemenes, mellenes, avenes, ābolus un citrusaugļus) neskatoties uz to, ka "nav sezona".
Kas attiecas uz iesnām - lietojam deguna spreju Otrivin tikai uz nakti, lai visi var izgulēties. Vibrocil neko lāga nelīdzēja, jūras ūdens vispār fufelis, iesnu atsūcējs - sūds. Sprejs, kaut arī itkā kaitīgs, bet nekādu kaitīgumu neesmu nevienam no mums novērojusi, tikai ērtības!
Tā nu apmēram...

Mes, lai stiprinatu imunitati liekas neko.ipasu nedaram. Sezonas augli, vedinu telpas, pec pastaigas vienmer rokas un sejas tiek mazgatas ejam pastaigas ne stundam ilgi, jo.parsvara bez ratiem. Patik ritaa iet, kad gaiss vess. Izmemot, kad vejains un lietus, tad es tupu majas. Man patika, kad bija aukstums mums( naktis paris gradi zem.nulles), es no rita gaju pastaigaties, visi satiktie teica, ko es taaada aukstuma eju ara. Es te vispar kaa mulkite, kas iet talus gabalus uz labaku spelu laukumu, eju pastaigas, un katrs gajiens ara nebeidzas ar nasku paku. :-D

Bet par iesnam, viss ir bijis reize ar zobiem. Kad bija klepus, tad gan pie arsta gaju,tad bija ari antibiotikas. Pedejo reizi zals punkis bija nedelu vai vairak, klepus nebija, negribejas antibiotikas, tad nu atsucu,kadu reizi iepilinaju juras udeni, bet no taa jegs maz. Man kaut kaa paveicas, ka tiesi naktis vinam.deguns netrauceja gulet, elpoja normali. Un jaa pec tas nedelas viss beidzas un punkis lidz lupai vairak nebija.

Manai meitai ar šobrīd puņķi + lielie zobi nāk. Bija arī temperatūra pie 38. Es agrāk arī neko nedarīju iesnu laikā mazajai, bet nomainīju ģimenes ārsti un šī teica, ka tā nevar. Ja mazajam daudz puņķu, tiem nav tur vietas un var sākties problēmas ar kaklu un ausīm. Šodien konstatēja, ka ir sarkans kakls, parādījies mazliet klepus un vienas auss bungādiņa sarkana no iesnām, lai arī es cītīgi lietoju Humer ūdeni un Vibrocil 2x dienā. Mazā naktīs neguļ. Tagad sāku vēl papildus atsūkt puņķus. Traks posms, mazā histērijā kā es parādu kādu no pilināmajiem. Ceru pāries un iztiksim bez AB :'-( Šī mums pirmā nopietnāka saaukstēšanās.
Runājot par histērijām, mums ar Teddy, kā jau esmu minējusi, meitas ļoti līdzīgas. Un šobrīd histēriju taisīšana ir dubultojusies (t) Mana nervu sistēma jau sāk nopietni ciest :-/

Kad jūsu mazie sāka ēst ar galda piederumiem? Mana neļauj vairs sevi barot, grib pati visu mutē likt. Pagaidām 1,1 gads. Bet visu tikai ar rokām, ar karoti un dakšu tikai spēlējas. Un šmuce pēc tam ir tik liela, ka visu kopju vēl 20 minūtes. It īpaši, kad putras ar rokām tiek lidinātas pa gaisu. Tā kā mums ir studio tipa dzīvoklis, tad ēdiens tiek gan pus virtuves zonai, gan viesistabas dīvānam (t)

Es nekad neļauju ar ēdienu māžoties. Ja dodu ēst ar rokām, tad tikai cieto barību ar kuru nevar lielu šmuci taisīt. Ļauju citreiz ar mazo bērnu karoti vai dakšu padarboties - kad ir badā un tiešām ēdīs, nevis laidīs visu pa gaisu. Uzvelku kārtīgu "skafandru" (nu tādu priekšautiņu no plēves - ar garām piedurknēm un visa priekša ciet arī), iesēdinu krēslā un ļauju padarboties, kad redzu, ka piekūst vai apnīk (mutē arī nekas daudz netiek), tad ātri visu nokopju un turpinu barot jau pati. Tad parasti vairs neprotestē un ēd normāli.

Keita, es izmantoju slimnīcā pirmajās divās dienās, kamēr mazā iemācījās satvert krūti. Mums palīdzēja. Es sapratu sajūtu, kādai jābūt, kad krūts kārtīgi satverta, tad varējām mācīties bez uzlikām. Pēc tam vairs nebija nepieciešamības.

Daydreamer
Manējā arī vēl spēlējas, ne kārtīgi izmanto, tāpēc pati baroju. Man ļoti nepatīk, ja izmētā vai vispār spēlējas ar ēdienu. Nekādas putras neļauju pašai ēst. Šad tad iedodu pamaisīt ar karoti un parādu kā jāliek mutē, tad viņa pamēģina pāris reizes un tāpat sāk mētāt ārā no bļodas. Vienīgi pusdienas dodu ar dakšu ēst, jo gabalos, bet tad arī viņa ar rokām ēd, dakšu izmanto kā dauzāmo pa galdu vai sķīvja skrāpējamo :D bet šmuce vairs nav liela, tik cik pa galdu, jo neļauju ne mest pa gaisu, ne mest uz zemes. Ja smuki sēž un ēd pie sava galdiņa, tad netraucēju, ja sāk mētāt, kāpt no krēsla nost, tātad viss - paēdusi.

Un vēl jautājums. Mani diezgan ilgi nomāc darbā atgriešanās jautājums. Vēl jau it kā pus gads ko domāt, bet šīs domas mani vajā ikdienu. It kā finansiāli es varu nestrādāt, vīrs mani varētu uzturēt bez problēmām. Darba tirgū bez pārtraukuma esmu jau 10 gadus. Esmu nogurusi un gribas mazliet atpūsties no biroja atmosfēras un datora klabināšanas, kā arī palaist bērnu bērnudārzā ap 2 gadu vecumu, un veltīt kādu brīdi laiku tikai sev. Bet mana specialitāte ir ļoti specifiska un darba tirgū šādu darbu atrast ir diezgan grūti. Ar sirdi gribas atpūsties, jo darbs man bija jau apnicis, jo strādāju tur ļoti ilgi, bet ar prātu baidos no pārrāvuma darba stāžā un tā, ka tik viegli darbu savā specialitātē pēcāk neatradīšu. Un esošā darbavieta brīvu vakanci manis dēļ neturēs, tā kā tur tik ātri atpakaļ pēc tam netikt. No mājām strādāt tur nav iespējams.
Mammas, kas ir izlēmušas pēc BKA neatgriezties darbā - vai tas bija viegls lēmums? Vai vēlāk nebija vilšanās sajūta par šādu lēmumu?

daydreamer, pieredzes pašai nav, bet es vēl tavā vietā domātu, vai izvēlētā specialitāte tev no sirds patīk. Iespējams, ka jāmaina virziens.

daydreamer
Ja nauda nav problēma, tad nesatraucies, gan atradīsi, ja ne savā jomā, tad citā, tāpat ar mazu bērnu nekāda lielā strādāšana pa lielam nesanāk, vismaz mana vecākā slimoja vairāk kā apmeklēja dārziņu. Es neatgriezīšos darbā, man ir savs bizness, ko attīstu kopā ar vīru, strādāju ar visu mazo kopš dzimšanas. Mani gan satrauc mazliet naudas jautājums, jo algai naudu es nopelnītu, bet nodokļus diez vai pašlaik samaksātu..

Neons
Tev mazie iet dārziņā? Vnk manas mazās nenormāli daudz slimo, uz es daru principā to pašu ko tu, gan apģērbu uzraugu, gan vitamīnus dodu. Bet tam nav jēgas, ja aizved uz dārziņu un tur priekšā puņķaini, klepojoši bērni. Tagad arī visā grupiņā rota vīruss bija.

Es arī labprāt satiktos dzīvē, organizēt gan laikam neuzņemšos|-)

paranoid, atmet man savu tel.nr.ja gribi pievienties tusiņam. Whatssappā grupiņu uztaisīšu nākamnedēļ, brīvdienas tādas darbīgas |-)

paranoid, man meita jau pirmajā klasē iet. Puika neiet klasiskajā dārziņā, bet mēs apmeklējam grupiņas šad tad.
Vispār meita dārziņā arī slimoja daudz. Viņa dārziņā gāja 2 gadus, bet tieši pēdējā gadā slimoja kā traka (parasti tas notiek uzsākot dārziņa gaitas, nevis pabeidzot). Mazajam puikam arī tika... Tā salīdzinot, rodas iespaids, ka dārziņā kaut ko ar tiem bērniem darīja nepareizi. Nu un uzpasēt imunitāti sākām tikai tagad tā nopietnāk pa visiem maniem uzskaitītiem punktiem. Bērnus kā nomainīja - neviens vairs neslimo.

Mammas, kas ir izlēmušas pēc BKA neatgriezties darbā - vai tas bija viegls lēmums? Vai vēlāk nebija vilšanās sajūta par šādu lēmumu?

Nebija tā, ka ļoti viegls, bet pārlieku grūts arī nē. Jau labu laiku vēl pirms aizgāju pirmsdzemdību atvaļinājumā ik pa laikam mani pārņēma domas, ka tā nav mana vieta, kaut gan pati joma ir mana. Bet ne tā vide un citi faktori.
Šaubas mani mocīja, kamēr es pieņēmu lēmumu atgriezties vai nē. Kad pateicu darbā, ka neatgriezīšos un iesniedzu atlūgumu, mani pārņēma tikai atvieglojums. Pagaidām vēl neesmu izlēmusi, ko darīšu turpmāk. Bērnam tagad ir 2 gadi. Vasarā, iespējams, laidīsim privātajā bērnudārzā, jo pašvaldības man liekas vispār nesagaidīsim. Un tad jau domāšu, ko darīt. Vīrs ierosināja, ka varu iet vēl kaut ko pastudēt, bet šaubos. Nu, tad jau redzēs.