Vilionata, mēs kādu laiciņu atpakaļ sapirkām grāmatas ar cietajām lapām. Mazajam patīk viņas šķirstīt, klausīties neklausās, bet patīk, ja ātri kaut ko bērnišķīgi stāstu par attēlā redzamo. Smaida, velk ar pirkstu pa lappusēm, bet tā, lai es viņu ieliktu gultā un sāktu pasaku lasīt - nekad!
Mūžu dzīvo, mūžu mācies.. tagad zināšu, ka nevajag ļaut spēlēties ar puņķainiem bērniem kopā. Viņi jau tur ne tikai spēlējās, bet dalīja, laizīja vienus un tos pašus priekšmetus, deva viens otram bučas un koda no viena biezpiensieriņa.:-D