Čau, mammas! :-)
Es pati arī nu jau gandrīz 12. dienu šai statusā! (l)
Mazule man no mierīgajiem bēbjiem - raud tikai tad, kad vēderiņš sāp vai kad viņu pārtinu, jo tas viņai nepatīk.
Pa dienu viņa smuki čuč un naktī arī ļauj gulēt.(l)
Pati jūtos labi - šuves sadzījušas, nekas vairs nesāp, varētu kaut skriet. Liekie kg ir izkusuši, jau esmu tievāka kā pirms grūtniecības. Enerğijas man arī mega daudz, mājās jau visu esmu apdarījusi, viss spīd un laistās.:-D
Mans jautājums tām mammām, kurām arī bēbji mierīgi - jūs arī saņemat nosodījumu, kad pasakiet kādam, ka atstāsiet bēbi ar tēti mājās uz pāris stundām?(t)(e)
Es vakar raudzību laikā radiem teicu, ka rīt iešu pie friziera un saņēmu nu tāāāāādu nosodījumu it kā es būtu māte dzeguze, kura atstāj iegrūž tētim neēdušu, histēriski raudošu bēbi un pati skrien ar draudzenēm kafiju dzert.
Mana mazā dienā guļ kādas 4 h no vietas pa vairākām reizēm un es nesaprotu, kas slikts ir tajā, ka es mājās atstāju samīļotu, apčubinātu, sakoptu un pabarotu bēbīti, kurai blakus ir mīlošs tētis? Ko tad man tās 4 h darīt? Sēdēt pie gultiņas un skatīties kā bērns guļ?
Sadusmojos. Tracina tas uzskats, ka ja tev mājās ir bērns, tad tava dzīve apstājas un pamēğini tikai pati būt laimīga, skaista, sakopta, enerğiska mamma.
Izkratīju sirdi. Palika vieglāk :-)