Mūsu mājās arī tiek košļāts viss, kas tiek ceļā. Bieži ēdot vai dzerot ūdeni pēkšņi sāk žļambāt sosi. Siekalošanās notiek vēl joprojām, bet nekas cits īsti neliecina par zobu nākšanu.
Meitai (4,5 mēneši) cenšos bez vajadzības nedancot apkārt. Ļauju pašai iepazīt pasauli un neuzskatu, ka tas ir izšķērdēts laiks bērna attīstībā. Tajā laikā viņa cītīgi petī apkārtni, spēlējas ar rociņām, mantiņām, liek visu mutē, veļas, trenējas turēties uz rociņām uz punča esot. Ja viņa mani sauc un grib manu uzmanību, protams, neatsaku un neignorēju. Kopīgi vingrojam, taisam peldes (ne mazgāšanos), dziedam, dejojam. Ir arī laiks, kurā viņa vēro mani darbībā, piemēram, dziedot korī, vingrošanā, ēst gatavošanā, mājas darbos. Katru dienu tas viss ir ļoti individuāli - vienu dienu mazā vispār manu uzmanību nepieprasa, otru jau visu dienu gribēs manu klātbūtni. :-)