Es apbrīnoju jūs nesēj-mammas, es laikam nobeigtos, ja katru dienu staipītos tā. Visu cieņu par izturību! Bet nu saprotu, ka citām nav variantu. Tagad dzīvoju jaunajā projektā, prieks, ka te visu būvējot ir padomāts par bērnu ratiņiem un cilvēkiem invalīdiem, man no dzīvokļa līdz pagalmam nav neviens pats slieksnis. Un viens lifts tik liels, ka gan ratus iestumt, gan vēl 5 cilvēki var sastāties. Bet, kad dzīvojos pie mammas, tad darīju kā Undiya, tos pāris kāpņu posmus ratus nevis nesu, bet vilku - gan augšā, gan lejā. Sanāca tīri labi. Bet nu, protams, ratus tas droši vien pabojā. Bet tā kā man nebija nekādi dārgie, tad nebija žēl.
Mana bebe kopš piebarojuma kakā 2-4x dienā, paveicies jums, kam tas ir 1x nedēļā. Arī kad ēda tikai manu pienu, kakāja n-tās reizes dienā. Man jau reizēm bail iet ciemos vai kur citur sabiedriskās vietās, jo ļoti ticams, ka būs jātaisa lielā pamperu mainīšana, bet neesot mājās tas ir baigi neērti un sabiedriskā vietā man arī nešķiet diez ko higiēniski (t) Pagaidām vismaz bēbīšu skolā esam izsprukuši bez pampermaiņas, jau gaidu kad tur sašmucēsies :-D