Es savam sāku piedāvāt ķirbi, kartupeli, burkānu jau no 5 mēnešu vecuma. Viņš jau otrajā vai trešajā reizē vēra muti vaļā kā mazs "vārnulēns". Tā viņš līdz gandrīz sešu mēnešu vecumam ēda pa vienai ēdienreizei dienā, pēc tam jau pa divām un trim. Tagad viņš pudeli dzer tikai pirms gulētiešanas - pusdienslaikā un uz nakti.
Pārtraucu ar krūti barot ap 6+ mēnešu vecumu. Negribēju staigāt ar pilošām krūtīm caurām dienām, ja bērns tikai 3 vai 4 reizes diennaktī pa bišķiņam pazīž krūti. Pārgāju tajās reizēs uz maisījumu un nenožēloju savu izvēli! Ja nākamais bērns atzīs biezeņu ēšanu un labprāt pieņems pudeli, tad arī tieši tāpat darīšu.
Ja man nesanāktu barot ar krūti, tad ziņkārīgajiem cilvēkiem atbildētu, ka baroju jaukti. Tādus jautājumus uzdod tikai, lai pašausminātos un patrītu mēles par to kādas tās jaunās māmiņas ir.. negrib bērnus ar krūti nemaz vairs barot. Vai arī grib dzirdēt pietiekami argumentētu paskaidrojumu, kāpēc kāds bērnu baro ar maisījumu.
Man pilnīgi vienalga. Vienīgi uzskatu, ka ja ir iespēja, tad bērnam pirmajos mēnešos tas ir vislabākais, lai izvairītos no kolikām, alerģijām un citām problēmām.
Neko labu nedomāju tikai par tādām princesēm, kuras negrib pat mēģināt un jau no paša sākuma pasaka, ka tas ir pretīgi, nevajadzīgi un tikai principa pēc liedz bērnam savu pienu. Bet, nu, arī var gadīties, ka visādi citādi būs laba mamma un varbūt tiešām kādai morāli/fiziski tas ir tik grūti, ka nevajag sevi mocīt..