Mans jau kadu laiku runa mama un baba,anne un lidzigas skanas, bet ta ka vinam ir tris valodas,tad nedomaju,ka ta mama ir domats kaa mamma,bet drizak,ka vins grib est.
Man vira vecaki ir jautajusi,par visadiem vardiniem,kaa ir latviski,bet es kategoriski pateicu, lai bebisu valodu tad jau macas tikai viena valoda. Kas ta bus tagad visu sajauksim bernam galva. Es runaju kartiga valoda,bez visadam bernu skanam kaa pipi un lidzigas. Ceru,ka pareizi daru. :-/
Atceros,kaa sirmus matus gandriz dabuju,kad mazais pirmas reizes celas kajas,jo parasti vareja sekot kritiens. Tagad jau sen kaa pieradusi, iekeras man bikses,dazreiz gandriz novelkt un iet man pakal,dazreiz tiri labi sanak aiz vienas rocinas iet. Un blenas vins saprot,kad dara. Ja pasaku nee,nedrikst,tad izvairas no skatiena,aizgriez galvu un talak dara. Ja rapo un pasaku staaavi,tad temps pieaug un atri megina tikt uz merki.
Un taa dusmojas,dazreiz pietiek pateikt, ka nedrikst,ta blausana un sit ar rokam.
Un tik miligi,kad vinam pasaka pamirksinat acis,tad tads miligs skropstu veeziens sanak. Un iemacits ari plauksinat. Un,kad pabeigts est tad ar,kad pasaka,ka beidzas,tad ar rokam noplata. Bet ta jau es redzu,ka aug mazais loti gudrs un pratigs,bet ar smagu raksturu,jo ne tevs ne es neesam ipaisi viegli cilveki rakstura zina. Un ta ka mazais lidzigaks tevam,tad tur vispar sausmas. Man vajadzes nervu zales :-D