Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mana ĢA teica, ka par režīmu līdz 3 mēn vecumam var aizmirst, man nav režīma, bet es visu pierakstu un redzu ka viss notiek līdzīgos laikos, iet gulēt konkrēti 23:20 - 23:40, mostas tikos, ēd apmēram līdzīgos laikos, ēdienreižu skaits praktiski nemainīgs. Bet es neiespringstu, tas ir mazākais uz ko iespringt, galvenais lai ir laimīgs un mierīgs.:-)

Villionota, nu tas jau individuāli pēc katra bērna jāskatās. Mana meita naktīs arī cēlās precīzi vienā laikā un gāja gulēt un no rīta cēlās katru dienu identiski. Droši vien, ja čīkstētu un izrādītu neapmierinātību, dotu biežāk ēst pa dienu, bet, tā kā problēmu nebija un svarā arī pieņēmās ideāli, pieturējos pie 3 h. Visiem jau tas neder, protams.

Es nervu nomierināšanai lietoju Novo Passit sīrupu. Viss jau ir labi, tikai grūti (t)
Man tagad ir 3. bērns, bet sajūta,ka būtu pirmais. Visa diena haosā. Man nepatīk tas,ka pirmie divi trokšņo(3,5g un 1,5g), bet es gribu ,lai uzvedas klusāk,ko protams,no bērniem nesagaidīt :-D, jo vienkārši negribas,ka bēbi uzmodina un tad es atkal varēšu turēt rokās un pati neko nevarēšu padarīt :-|
Un pārsvarā pa dienu esam vieni paši mājās jau no paša agra rīta līdz 9 vakarā,jo vīram tāds darba grafiks .

Pirmie divi bērni ēda pēc pulksteņa ik pa 3h, jaunākais bērns ēd nesaprotamos un neprognozējamos laikos un neprognozējamus piena(maisījuma) daudzumus. Jautri :-D

Mana bērna tētis ar vienmēr ir strādajis no rīta līdz vakaram, citreiz var atnākt 19.00 mājās, bet citreiz ne tikai bērns, bet arī es esmu aizmigusi, kad viņš mājās. Ir nākuši vājie momenti, kad raudāju un besījos, bet tomēr nekādus noteiktumus neuzstādiju, jo zinu ka strādā jau ģimenes labā, lai mums nekā netrūktu. Pašam savs uzņēmums, līdz ar to cik sastrādāš, tik mums būs. Bet to atrisinājām savādāk, jau no dzimšanas viņš vienmēr pārņem stafeti brīvdienās. Kad mazais bija bieži pašāi jābaro, tad tās bija pastaigas, lai es varu pagulēt vai laiku veltīt sev, tagad jau, kad mazajam ir 1.8 mēneši, tad var bērnu paņemt uz visu dienu un aizbraukt ciemos uz laukiem u.t.t. Arī, kad bija kolikas, tad cēlās pa nakti un lēkāja ar mazo uz bumbas un šūpoja. Vispār tagad saprotu, ka laika atliek visam arī divātā ar bērnu, ja neuzstāda milzu prasības, jo man vīrietis uztver saprotoši, ja kādreiz nav siltas vakariņas vai māja ideālā kārtībā, pats sasmērēs maizītes vai izsūks grīdas! :)

Wiencken, eksotika, Tu esi monstrs! Cepuri nost!
Es arī lasīju to rakstu par depresiju - nu tur jau meitenei pirms tam bija depresija, bet tas neizslēdz to, ka ne visām periods pēc dzemdībām ir rožains un harmonisks. Vajag meklēt palīdzību - kaut vai aiziet parunāties pie psihologa, ja jūt, ka ir auzas. Es "novilku" līdz bērna gada vecumam un tikai tad meklēju palīdzību. Kaut būtu to izdarījusi vismaz pusgadu ātrāk!! Palīdzēja vienkārši "norunāšana" no sevis nost, jo ar tuvu cilvēku pat tā nevar atvērties kā ar speciālistu!

Tiesi taa,ja jut ka nav vairak ok un sajuta,ka demons ieksa iemiesojies, tad nevajag gaidit. Vajag palidzibu. Es ar sapratu,ka vajag palidzibu. Bet man arsts tikai pateica,ka nekadus medikamentus nevar,jo baroju ar kruti,teica,ka vajag meginat partraukt barot. Tas laikam ir tas ari speriens,lai sanemtos,jo partraukt barot. tikai tapec,ka es nevaru sevi sanemt rokas,negribas.
Un tada bridi,kad loti slikti un,kad virs pateica,esi stipra,gribejas vinu nosist, jo tadi vardi tiesam nepalidz. Vins jau palidz cik var,taja vienigaja brivdiena vai ,kad agrak majas,tad sez ar mazo, es taja bridi kaut ko daros viena pati.

Meitenes, liels paldies par viedokļiem un padomiem. Uztaisīju vienu pēcdzemdību depresijas testu, izskatās, ka man kaut kādā pavieglā formā ir, varbūt tāpēc es tās krāsas sabiezinu un redzu bezizeju tur, kur tā varbūt nemaz nav. Tas tādēļ, ka mūždien visu gribu izdarīt tā kā ir pareizi un kā vajag, bet reizēm tas nav tā vērts. Un, protams, ja no vīra būtu lielāks atbalsts, tad ar būtu vieglāk. Bet nav viņš parasts ierindas darbinieks, tāpēc strādā vairāk kā vajadzētu. Un es nu nekādi nevarēšu cilvēku izmainīt, ja vēl papildus par to stresošu, tad būs pavisam auzas :-/

Daydreamer
Viss būs labi, viss pāries. Ja vajag, meklē kādu, kuram vari uzticēties un no sirds izrunājies ;)

Ahh, es atceros, ka pirmo mēnesi, kad meita vēl pa naktīm cēlās, vispār jutos kā zombijs. Sēdēju tumsā, baroju, pinkšķēju un ar riebumu skatījos uz vīru, kurš gulēja un pat nedzirdēja, ka bērns raud. Visu to laiku es reāli gribēju viņu nosist, cik ļoti tas viss man bija par daudz, par daudz visa jaunā uz vieniem pleciem.

Mani tracina tad, ja cilvēki, kuriem blakus ir vecāki, kas var palīdzēt pieskatīt bērnu, sāk uzdot man jautājumus - kā tu vari izturēt, ka neviens jums nepalīdz, ka jums nav laika diviem vien? It kā man būtu izvēle. Jā, neesam ar vīru bijuši divi vien jau gandrīz pusotru gadu, gribas, bet, kā ir tā ir. Un, jā ir dienas, kad vīrs ir mājās pēc 21, aiziet uz darbu, kad bērns vēl guļ. Gribētos, lai ir vairāk brīvā laika, bet darbs ir darbs. Cenšos bubināt pēc iespējas mazāk :D

ar riebumu skatījos uz vīru, kurš gulēja un pat nedzirdēja, ka bērns raud.

Varbūt ne ar riebumu, bet gan skaudību un cemmi es arī savējo vēroju. Visvairāk izbrīnīja tas, ka viņš tiešām nekad nav dzirdējis, ka bērns naktī raud. :-O Ļoti sen pa nakti bija pazudis knupis un, kamēr meklēju, tikmēr mazais šūpulī raudāja. Vīrietis pieleca ar tādām acīm - kas noticis, kas viņam kaiš, ko lai dara?! No rīta smējos, ka izskatījās, ka gatavs uz slimnīcu nesties. Viņam tas bija liels šoks un pārstegums - dzirdēt naktī, ka bērns raud. :-D:-D

Mans ari nedzird,kad mazais mostas naktis. Tikai,ja ir loti raudajis. Toties es nedzirdu vira modinatajus,kut kad izsledzu un talak gulu,viru pamodinaja zvans no darba,kur vins ir :-P

Toties es nedzirdu vira modinatajus,kut kad izsledzu un talak gulu

Es arī nedzirdu viņa modinātājus un ļoti bieži viņš pamostas pāris stundas vēlāk, jo arī pats tos nedzird. Bet, ja dzirdu, tad tieši tāpat tos atslēdzu un pati nemaz neatceros, ka būtu dzirdējusi vai ņēmusi telefonu rokās.

Pilnīgi viena pati ar bērnu es arī laikam saietu sviestā. Jo vēlāk vīrs pārnāk no darba, jo vairāk saprotu, ka tā neko nevar izdarīt. Pa dienu mazais tikai klēpī guļ. It kā jau nekas, varu slinkot un pati gulšņāt, bet ēst un dzert arī taču gribas. Protams arī uz tualeti aiziet un kājas izstaipīt. :D

Runājot par vīriem un naktīm, tad atcerējos, ka vienu nakti mazo pieliku pie pupa un pati gulēju tālāk. Mazais kaut kā dikti ilgi riktējās un sāka bļaut pilnā balsī, no kā draugs pa miegam mani sāka izmisīgi kratīt, tipa, lai daru kaut ko :-D

Manam 3 nedēļniekam arī sācies pa rokām dzīvošanās laiks. Pēdējo nedēļu palicis niķīgs. Pirms tam bija kā paraugbērns no pampers reklāmas. Nezinu vai mīļoties grib, vai vēders pūšas, vai dupša iekaisums traucē. Katrā ziņā, ja nepalīdz pampers-pups-samīļojiens, tad lieku gultā un knupīti mutē. Tad paliek mierīgs un drīz vien arī aizmieg. Mazliet jau ir sirdsapziņas pārmetumi par knupi, bet nu nevaru es visu dienu pupot (t)

Dienvida, kādas salvetes tu dupsim lieto, ja lieto?

Atlausos pajautat, meitenes, kuras dzivo vacija vai kuras ir ko sutijusas noi bebisu vacu lapam, varat padalities ar adresem!?? mekleju tiesi visu ko, kas butu no dabigiem materialiem, bio, eko

paldies:)

Mani tracina tad, ja cilvēki, kuriem blakus ir vecāki, kas var palīdzēt pieskatīt bērnu, sāk uzdot man jautājumus - kā tu vari izturēt, ka neviens jums nepalīdz, ka jums nav laika diviem vien? It kā man būtu izvēle.

++++

sobriid baudu omiishu palidzibu! Tas ir fantastiski! :)

Gandrīz katru nakti vairākkārt uztrūkstos no miega, it kā ar roku sniedzoties pēc bērna, kurš tā kā krīt kaut kur, jo esmu aizmirsusi nolikt gultiņā. Pamostos un skatos - bērns saldi guļ gultiņā. Vai es vienīgā tāda esmu??? (t)

Es no rītiem mostos ar šoku, ka neesmu naktī kārtīgi pamodusies, kad mazais knosījies, piecēlies, čīkstējis, un mainījusi bērnam pamperi un pabarojusi. Kādu brīdi pagrozu smadzeni un atceros, ka esmu tomēr gan. :-D