Nu bērni ir dažādi un nav īsti vienas audzināšanas receptes, kas derētu visiem.
Kad meita bija maziņa, viņa mierīgi spēlējās virtuvē ar pieejamām lietām. Nekad neko nespaidīja. Tagad aug puika un man nervi neizturēja - virtuves ieeju nobloķējām ar speciāliem vārtiņiem (durvju uz virtuvi nav). Un tagad ir miers - kaķa barība stāv neaiztikta, ierīces netiek spaidītas un skapīšsaturs un miskaste netiek izvandīti. Arī paēst varu mierīgi un padzert karstu kafiju varu mierīgi, neviens gar kājām netrinās un netaisa bardaku, kurš katrreiz jāsavāc. Tagad virtuvē ir ļoti patīkami uzturēties, tikai dažreiz jāskatās uz bēdīgu sejiņu pie ieejas aiz vārtiņiem... :-P
Kopumā, ja nevar ar bērnu sarunāt, nevar izkārtot tās lietas, lai ir interesantas un pieejamas tikai tās, kuras var aiztikt, tad jādomā vēl kādi varianti - puļķi, vārti, slēdzenes u.tml. norobežojumi, kas pasargās to mantu no mazā, kamēr tas izaugs un pieaugs prātā.