Nu sveikas meitenes! :)
Ar mazo mājās atbraucām 6dien un iet kā pa kalniem, abas vienā vakarā sēdējām un raudājām, par to cik viņai ļoti gribējās ēst un man par to, cik ļoti krūtis sāpēja. Bet nu viss ir garām, augam un dzīvojamies! Šodien prieka asaras par to, cik man ir burvīga princesīte, uh. (l)
Tātad par dzemdībām - viss sākās ar ūdeņu noiešanu naktī pusvienos, slimnīcā iestājos vienos ar 4cm atvērumu un 4.25 man uz vēdera gulēja mazs kunkulītis, kas jau meklēja mātes pupu :D Tas bija tik mīļi.
Dzemdējot mazo, vecmāte - o, rekur galviņa, nevēlies pataustīt? Es uzreiz nē, es vēlos ātrāk izspiest :D Un tā rezultātā man ir iekšējās šuves, staigāju kā tāda pīle, astes kauls arī sāp, nez kad tas pāries. Par EA - man ļoti palīdzēja, to man ielaida trijos naktī un sāpes es nejutu, kā tikai spiedienus. Un stimulu piedzemdēt man deva arī vecmāte, jo viņa mani slavēja cik labi man viss sanākot. Jā, draugs arī piedalījās dzemdībās, nu tad kad spiedu, tad viņš sēdēja malā, kaut arī dzinu laukā - negāja. Pārgrieza nabassaiti. Ceru, ka viņam trauma nebūs, ka uztvers mani kā sievieti. Un jā, es vēlreiz labāk dzemdētu, nekā ļautu sev šūt lejā vēlreiz, tās bija šausmīgas sāpes. Bet tas viss kaut kā ātri aizmirstas. :)
Apsveicu arī tās māmiņas, kas jau dzemdējušas un the_one, viss, kas nāk, nāk ar labu, tici man - drīz Tev būs prieka asaras! (l)