Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Kā jūs paciešat neēdušu bērnu? Manai meitai arī bija periodi, kad viņa atteicās normāli ēst, bet nu tad bērns arī pārvērtās par mazu mežonēnu - kaprīza vājprātā (jā, bija kustīga, kakāja un čurāja, bet nu tās kaprīzes bija kaut kas!)... Neko nevareja ne sarunāt, ne izdarīt normāli kopā. Es šito nevarēju paciest... Liku multenes, visādi izdarījos, bet spiedu viņu paēst. No vienas puses - tagad problēma, ka joprojām viņa ēd vairāk (ne vienmēr gan) ar multeni fonā, no otras puses - vismaz man sirds mierīga, ka bērns paēdis un netaisa tračus bezjēgā tukšā punča dēļ... (t)

Mans neēda normāli neko kādu mēnesi un es tur varēju izstiepties un sarauties, dot jebko un tāpat neēda. Bet nu vismaz dzēra pienu un pa starpai kāds našķis. Tā kā piens jau ēdiens, tad neko nedarīju.

Pēc laika sāka ēst pats. Tagad noņemtas pudeles, pienu nedzer pa starpām, tad beidzot ēd pavisam normāli.

Bet mans kašķīgs bija tikai tad, ja gribēju, lai ēd un viņš negribēja ēst.

Nu jā mana meita sāk maitāt garastāvokli pārējiem savu kaprīžu dēļ (ja nav temperatūra, periods pēc potes, pietūkusi smagana, sasitums vai cits acīmredzams iemesls, kad cilvēcīgi meitas kaprīzes paciešu un saprotu, kā laikā dāvāju savu mīlumu), palūdzu meitu/ pati aizvedu uz viņas istabu vai vannas istabu, kur ir daudz viņas lietiņu, lai nomierinas. Mums šis jau ir iegājies un viņa pati saprot,ka netiek sodīta, bet ir vienkārši jāsavācas. Pati aiztaisa durvis, papsiho, atver durvis un nāk iedot buču, samīļo gan mani, gan tēti un reizēm arī pasaka "sorry ".

Tāpat kā man un vīram, tā arī meitai gadās ne tik veiksmīgas dienas. Es nepieprasu no viņas perfektu uzvedību. Viņa ir cilvēciņš ar savām emocijām un pārdzīvojumiem. Ja tieku izvesta no pacietības, tad arī paņemu sev pauzīti izejot no telpas un padusmojoties.

Favel, tas viss tā jauki, bet vai tu necenties noskaidrot kaprīžu iemeslus un novērst tos kaut cik? Ja tu skaidri saprastu, ka bērns ir kaprīzs, jo grib gulēt/ēst/kaut kas sāp utt. - tu taču censtos viņu iemidzināt/pabarot/samīļot, nevis sūtītu nomierināties uz citu istabu... Vai ne?

(j

a nav temperatūra, periods pēc potes, pietūkusi smagana, sasitums vai cits acīmredzams iemesls, kad cilvēcīgi meitas kaprīzes paciešu un saprotu, kā laikā dāvāju savu mīlumu)

Izlasi vēreiz manis rakstīto!

Bet, protams, ka piedāvāju ēst, ja redzu, ka ir izsalkusi (bet nedodu nekādus saldinātus našķus), ja neēd, tad neēd. Mēdzu sagriezt nomizotu ābolu un nolikt blakus ūdens glāzi. Kad grib, tad pati ņem. Nekādā gadījumā neuzspiežu. Citas mammas dara kā grib, bet es to par pareizu taktiku neuzskatu.

Ja redzu, ka grib gulēt, tad protams, ka vedu gulēt.

Nomierināties citā telpā tiek palūgta, kad ir vienkārši ietiepīgi kašķi. Nomierinas un tad tiek piedāvāts no jauna- apēst kaut ko/ pagulēt/ pazīmēt/ paskatīties grāmatu/ pasēdēt klēpī. Riņķa dancis, bet pienāk mirklis, kad viņai apnīk doties nomierināties, tad vienkārši sāk uzvesties pienācīgi. Jā, pa to laiku gan mani, gan vīra nervi tiek nedaudz pakutināti, bet ko padarīt? ja man būtu brīva vaļa, es savā PMS laikā vispār caurām dienām bimbotu :D

Paldies! Ir viela pārdomām... Mēģināšu mainīt taktiku, jo man viņa ir švaka ēdāja, bet es bieži padodos, jo tie "izsalkuma" kašķi ir neizturami...

Favel - es saprotu, ka man tas jāņem vieglāk. Bet zobi nāk kādu pusotru nedēļu, bet ņerkājas ar ēdienu kādus 3 mēnešus. Vot tagad viņa ar muti liekas izmakšķerēs man pelmeni no bļodas, atraut nevar. Bet es tak nevaru viņai pelmeni dot!

Neons, man pašai bērnībā uzpieda ēst un lika pie galda sēdēt tik ilgi kamēr apēdu to, kas likt citu priekam. Tas radīja daudz stresa, daudz negatīvu emociju. Netika respekteta manis pašas sāta sajūta. Pusaudžu vecumam iestājoties, tā arī sākās problēmas ar kompulsīvo pārēšanos. Ir daudzi citi atgadījumi, kāpēc šai problēmai veidoju paralēles ar bērnībā piedzīvoto un neveselīgajām attiecībām ar ēdienu.
Tas kā daru es, balstās uz manis pašas gūto pieredzi.

Vēl kas mūsmājās noder kā labprātīga ēdiena iemānīšana ir ļaušana meitai piedalīties gatavošanas procesā. Sarīvējtos/ sagrieztos darzeņus/augļus/sieru u.c. lūdzu parcilāt no dēlīša uz citu trauciņu. Tā nu knibinoties kaut kas arī nokļūst mutē. Cepam kopā auzu pārslu cepumus ar dzērvenēm. Kad novāru pastu, kas pielipis katliņā palūdzu izknibināt. Grib, tad apēd.
Taisām svaigos salātus/zupu/sautējumus /sacepumus, tad arī ļauju čiept, ko grib.
Sanāk 3in 1. BVĒ + uzmanības novēršana/nodarbināšana/lietderīgā iemācīšana + prieks, laime,lepnums par svarīgo asistenta lomu. Pati arī priecīga esmu, ka bērns vismaz ko apēdis.
Kad kas sagatavots un pasniegts šķīvjos, tad slavēju un stāstu, ka pati taču sagatavojusi, tad vismaz jānogaršo. Reizēm sanāk pierunāt, reizēm nē.

Lollipop, tu vari pati lielu daudzumu pelmeņu sagatavot, sasaldēt pa porcijām un ēdiet veseli! :) nav nemaz grūti uztaisīt :) tur vari sabāzt arī sīki smalcinātus dārzeņus pie gaļas.

Ceru, ka manus komentārus Nav grūti uztver dēļ kļūdām. Rakstu no telefona un autocorrector uzdarbojas.

Atgādinu, ka bērnam ir 9 mēneši un tikai viens zobs. Sakost viņa to pelmeni nevar, saspiest es to pelmeni nevaru. Man blenderēt 2 pelmeņus?:-D

Favel,Tu esi supermamma! No Tevis vienmēr staro tāds pozitīvisms uz bērna audzināšanu! :)

Lollipop,sasmalcini ar dakšiņu to mīklu varbūt :)

Es tak nevaru visu dienu bērnu ar putrām barot. TIE VITAMĪNI!!! Augļus arī jāēd!!!

Gribēju jau drusciņ skarbāk, bet Favel jau uzrakstījusi

Lollipop, iedzer ko stiprāku nerviem..lūdzu! Nomierinies!

Viss, ko varu pateikt.
Ko tu par tiem vitamīniem iespringsti? Pieaugušajiem arī vitamīni ir vajadzīgi, pelmeņos, ko tu ēd, vitamīnu ir daudz? Bērns taču pats zina, ko un cik grib vai negrib, ko organisms prasa. Tu taču arī nebūtu laimīga, ja tev dotu ēst ne to, ko gribi, bet to, ko kāds cits grib, lai tu ēstu, jo tā vajag. Kas slikts ir veselīgās putrās? Pielikt kādu auglīti, odziņas un būs tie nelaimīgie vitamīni arī. Kāpēc pieaugušie drīkst izvēlēties, ko grib, bet bērniem jāēd tikai tas, ko mamma grib, lai bērns ēstu? Ja garšo bērnam putras, taču priecājies nevis izdomā 101 argumentu kāpēc viss ir slikti.

Robīte, bet te piemēram, nav dārgi http://www.minikid.lv/index.php?l=1&c=960&p=3574?
Domāju, ka arī te pat bērnu preču veikalos jābūt, pati tādas lietas neesmu meklējusi un ievērojusi.

Klusums, manas domas par Favel! Malacis

Mēs jau,protams,ka katras esam supermammas mūsu bērniņiem,bet Favel māk tik smuki izstāstīt par savu ikdienu ar bērniņu. No katras šeit es vienmēr smeļos kādu mazu ideju sava dēla audzināšanā. Paldies Jums. :)

Meitenes, paldies par tik jaukiem vārdiem! :)
Ideāla noteikti neesmu. Esmu tikai cilvēks. Ticu, ka meitai ar mani brīžiem arī nav viegli :D
Mēs katra te esam superīga mamma. Katra vēlamies saviem mazajiem dāvāt to labāko kā nu protam :)

Vēl kas mūsmājās noder kā labprātīga ēdiena iemānīšana ir ļaušana meitai piedalīties gatavošanas procesā.

+++
Ļoti laba metode. Mans radubērns šādi sācis ēst krietni vairāk ēdienu.. :)

Lollipop, tiešām mieru , mana arī vienu brīdi neko neēda, tākā pati ēdu 1x dienā , tad mani nemaz tas nesatrauc , vitamīnus uzņem ar maisījuma 2 pudelēm , viena no rīta , otra vakarā ....
Es, nevaru iedomāties sevi stumjam bērnam ēdienu , jo redz tad būs paēdis !? wtf ? Bet nu katra dara , kā grib ....
Lollipop, nu dod viņai ko grib , viņa taču redz nav muļķe , redz , ka Tu ēd pelmeni un arī grib , es vakar domāju ko mana ēda +/- uz Jauno gadu ( tad bija ap 9 mēneši ) , zini , ēda gan rosolu, gan ceptu vistu, gan piparkūkas .... nu visu to pašu ko mēs .... un vēl es padomāju, ka vari taču viņai pedāvāt kādas biezzupas no pudeles , ne ?


The..one , man absolīti nav svarīgi , kā ēd mājās , grib ar rokām , grib ar karoti , bet ēdot ārpus mājas cenšos nedot tādas lietas ar ko var baigi saķāpāties , nu parasti tie ir kartupeļi, makaroni, gaļa gabalos