Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mnēmosine - man prieks, ka tev nebija nekādu domu galvā par atteikšanos no daudzām lietām, par grūtībām, kuras nāksies piedzīvot, bet redzi, man ir, bet vienalga plānoju ieņemt bērnu. Teiksim tā, es tiešām vēlos bērnu, bet man ir bail no visām tām grūtībām, manuprāt tās bailes ir normālas, varbūt kādai ir mazāk baiļu, kādai vairāk. Varbūt mani ir ļoti sabaidījusi tā meitene, kas stāstīja kā bēbis viņai sagrauza visu krūti, es par kaut ko tādu iepriekš nebiju iedomājusies, tāpēc paliku ar atvērtu muti vaļā un cerību, ka man tā nebūs, bet neko jau dzīvē nevar zināt. Tas tomēr nav tas patīkamākais, ko man ir nācies dzirdēt. Es zinu, ka tad kad būs bērniņš piedzimis, tad būs tiešām eiforija par to, ka esmu devusi dzīvību šim mazajam kunkulītim un milzīgs lepnums un prieks. Bet kamēr man te ir plānošanas periods, tikmēr jau 101 doma ienāk galvā...eh....

Unique Tieši tāpēc, kā Ebe iepriekš rakstīja, labāk ir mazāk klausīties, lasīt visvisādus briesmustāstus. Ļoti daudz kas paliek pēc tam zemapziņā, un tu pat neapzināti, bet piesaisti tieši tos scenārijus, no kuriem, iespējams, visvairāk baidies, kurus visvairāk esi pārdzīvojusi utml..
Būt mammai nav viegli, bet patiešām vērtīgais dzīvē gandrīz vienmēr nāk caur grūtībām..
Kad man ir grūti es domāju par tām sievietēm, kas būtu gatavas paņemt ikkatru manu negulēto nakti, sakosto krūtsgalu, pārgurumu utt, lai tikai viņām būtu bērniņš.

Šī ir pirmā diskusija, kurai tik ļoti sekoju līdz. Liels prieks par visām meitenēm, kas vēl gaida un kurām jau maziņie ir klāt! Lai aug lieli un veseli! Galvenais, lai klausīgi vecāki! :D No sirds priecājos! :)

Sveiki visām :)
Arī man ši ir pirmā diskusija, kurai sekoju līdzi.Pievienosimies arī mēs jusu diskusijām un sarunām :)Esmu topošām māmiņa mazaij princesei, un nju jau 31+ nedēlja :) nevaru vien sagaidīt to dienu,kad abas tiksimies...

Mīli sveicu Landa un Mari ar mazulju ienākšanu pasaulē un ilgi gaidīto tikšanos :)

Mari..tavs mazais circenīts ar jau tik liels,tulīt gandrīz vai mēnesis būs...Laiks skrien tīīiiik atri-arpraac..!

Liene, paldies :)
Mums jau ir meenesiitis :) 6.datumaa palika!
Un bebis aizvakar saaka smaidiit jau apzinaataak! Tik superiigi (l)
Acimredzot, vinam kut peedinjas in saaninji un tik smaida! :)

Super Mari :)
tas moments,kad mazulis uzsmaida,neapzinoties-vnk tp... mammai visu dienu pacilats garastavoklis..un tie pirmie smaidinji mmm..spej tik nokert momentu un iemūžinat :)
Jauki!

Mīļi sveicieni Landai ar mazulīša sagaidīšanu! :)

Unique Neņem ļaunā, bet varbūt tiešām tev vēl nav īstais laiks?
Arī es pirms kāda laika no tā visa baidījos - no dzemdībām, no tā vai spēšu parūpēties.

Bet tagad visas bailes ir pazudušas un ar draugu nopietni gaidām, kad būs divas strīpiņas testā!

Varbūt vienkārši mazliet nogaidi un mazais pieteiksies tad, kad būs vispiemērotākais laiks!

Starpcitu, esmu daudz runājusi ar jaunajām māmiņām, kuras saka, ka arī baidījušās, taču aizejot uz pirmo vizīti un redzot USG mazo un dzirdot viņa sirdspukstus - visas bailes pazūd! ;)
Varbūt arī tev ir šis variants! :)

Unique - mani ari maaca tadas domas pirms berninja. Es vispar nevareju saprast nu ka es atteisos no alkohola, tusiniem, sabiedribas, jogas, veikalu kemmesanas un vispar sava egoisma?

Vel es vienmer uztraucos par savu kermeni, adu un vsp man likas, ka es bushu resns zilonis, kurs kunsktes un nevares paiet.

Realitate viss ir pilnigi preteji, es jutos un izskatos labi, man naca klat pa 30 ned, 9 kg. Esmu zhiperiga, varu visu izdarit normas robezas. Protams, ka es atrak nogurstu un neesmu stabila uz ledus, bet nu tam visam ir iemesls. Tas viss kaut ka nak dabiski. Ari ar to dzersanu, nu tu vnk negribesi un viss.

Par to domāšanu, gribēšanu, bailēm un iedomām... Man arī savā ziņā tā ir.
Ne no atteikšanās no tusiņiem, alkohola, lieliek kg vai celšanās naktī vai no kā tāda...
Es arī tiešām gribu bebi (mēs abi gribas), bet tik runājam, runājam, bet pie darbiem neķeramies...
Man ir kaut kāda iekšēja psiholoģiska barjera. Kuras iemeslu es zinu, bet laikam negribu te rakstīt publiksi.. pagātnes grēki, kas ik pa laikam "uzpeld" un biedē, bail...
Un tas, ka vispirms gribu nolikt tiesības, salabot zobus patiesībā ir manas atrunas pašai pret sevi.. Es nezinu kas man uznācis, ka tik atklāti tagad rakstu, bet.. visa šī jaukā, mīlestības pilnā diskusija.. Un tas, ka es galvā jau esmu izsapņojusi kā ģērbšu mazo un ko tik vēl ne... Bet kaut kāda tizla iekšējā aizture..
Mēs ar vīru norunājām, ka ar Jauno gadu būtu forši "ķerties pie lietas klāt"... Kaut kā jātiek ar sevi galā, jāpārvar tā robeža.. bet man bail, ka tā tāpat man vilktos līdzi visu grūtniecības laiku.....

Kas ar the_one? Kāda zin?
Es ceru,ka rīt mūs laidīs mājās,vismaz tādu minējumu izteica.
Un tik mīļi ir redzēt kā draugs attiecas pret mazo,tās sajūtas pat nav aprakstāmas (l)

Cerams, ka the one jau ir satikusi savu mazinjo un vinjiem viss forshi! Suutu labas domas :)

Man 8. janvārī piedzima dēliņš. Noliktais datums bija 13. janvāris. Uz slimnīcu aizbraucu jau ar 7 cm atvērumu un pēc 4 h mazais bija klāt. Sāpes bija paciešamas, tikai iekšējie plīsumi, čurājot nekas nesūrst :D Dzemdības atceros ar smaidu, jauks un pozitīvs notikums manā dzīvē :)

Puksi, miiljs sveiciens no mums !!! :*

Cik forši lasīt pozitīvus dzemdību stāstus!
Puksi, apsveicu ar mazo! :)

Un tik mīļi ir redzēt kā draugs attiecas pret mazo,tās sajūtas pat nav aprakstāmas

Landa, man bija tieši tāpat - pilnīgi citām acīm ieraudzīju un no jauna iemīlējos vīrā :)

Neesmu māmiņa, bet man ļoti gribās bēbi! Varbūt varat pastāstīt, kā Jūs saņēmāties šim atbildīgajam solim?
Teikšu godīgi, man ir šausmīgi bail ne tikai no dzemdībām, bet arī no visiem tiem 9 mēnešiem, kad bērniņš jānēsā zem sirds, ja nu es noģībšu veikalā stāvot rindā vai paslīdēšu uz ledus un nokritīšu, utt. Vēl man ir bail no barošanas ar krūti, nesen paziņa stāstīja, ka bēbis ir sagrauzis krūti līdz asinīm Protams, ka visa tā celšanās ik pēc pāris stundām lai pabarotu bērnu un vispār, ja nu ar viņu kaut kas notiek, kamēr es gulēšu? Aiii, diezgan daudz no kā man ir bail... Bet kā reāli saņemties bērnam? Tas drīzāk ir jautājums tām, kuras plānoju bērniņu nevis kurām pieteicās neplānoti... Šogad ar draugu plānojam sākt pie tā piestrādāt, domās esmu jau iztēlojusies kas un kā būs un es tiešām gribu bērniņu, bet realitātē es saprotu, cik tas ir grūti un sarežģīti...
Sorry ka piesārņoju diskusiju, mani tiešām interesē citu pieredze ar to saņemšanos!

Nav tik traki. Pirmkaart, ir jaatmet doma par to, ka maaminju kluba rakstinji ir biibele katrai mammai. Ja mazais kozj kruutiis, var lietot uzgaljus vai atslaukt pienu un barot ar pudeli. Protams, buus taadas, kas fanaatiski breeks, ka taa neesot pareizi, jo kruutseedinaashanas "speciaalisti" to neiesaka, bet nekur nav 100% pieraadiits, kaads ir tas iistais un pareizais veids. Otrkaart, ziidainji nemirst kaa mushas un maates organisms ir izstraadaajies taa, ka pamodiisies uzreiz, ja beernam kaut kas notiks. Turklaat, ja apkaart ir labi draugi, gjimene, tad nav nemaz tik traki. Es pati meedzu pieskatiit draudzenju mazuljus, lai vinjas var iziet kaadu reizi briivsolii un taa arii dara paareejaas, taada sadarbiiba tomeer daudz ko dod. Turklaat atteikshanaas no tusinjiem, restoraaniem un veikaliem buutiibaa ir nepiecieshama tikai pirmo gadu, peec tam var mieriigi arii pati izklaideeties. Protams, ne taados apjomos kaa pirms tam, bet nav jau jaanorok sevi un jaadziivo tikai beernam. Beerna radiishana nav kaa ieshana cietumaa, tikliidz to sapratiisi, taa arii bailes paaries. Atkaartoju veeleiz - galvenais, nenjemt it visus rakstinjus kaadai ir jaabuut maatei pa pilnu, jo perfektums neeksistee un labaak neskatiities uz taam beernu audzinaashanas fanaatikjeem, kuras 5 dienas peec kaartas neiet dushaa un nekjeemmee matus, jo luuk beebi vajag nemitiigi izklaideet un citam vinju uz 5 minuuteem uzticeet nedriikst.
Apsveicu jauno maaminju ar beerninju!

Krista, kur tu biji ātrāk? Man tik ļoti būtu gribējies, lai jau sākumā man vēl kāda bez manas mammas pasaka, lai neņemu pie sirds katru štruntu, kas notiek citādi nekā māmiņu klubs iesaka! Pāris mēneši pagāja līdz pieņēmu, ka mums būs pa savam un sāku uzticēties sev. Un tajā brīdī arī sāku pa īstam izbaudīt būšanu ar mazo :)

Ebe Nav divu vienaadu mazulju, taapeec arii taada universaalaa audzinaashanas metode neeksistee. Taapat kaa nav divu vienaadu pieaugusho. Kas der vienam, ir kaitiigs otram.

Puksi, sveicieni mazulim un jaunajiem vecākiem! :)

Krista, kaut tā domājošu cilvēku būtu vairāk. :)