Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

nu nav akmenī kalts, ka būs uzreiz slims, bet lielāka iespējamība, ka bērnam būs kaut kādas problēmas, ja dzer, pīpē... nu tas tā... Astma var parādīties vēlāk un var pie vainas būt smēķēšana.

Tagad negribu sākt kašķi, bet mūsu sabiedrība pārāk venaldzīga par visu, tāpēc es uzskatu, ka labāk lieki kādreiz aizrādīt kā klusēt...

enerģijas dzērienu jau vispār neiesaka, kur nu vēl grūtniecei, bet es jau esmu arī pret jebkādu alko lietošanu stāvoklī, tad arī pret enerģijas dzērieniem

Un man arī nav baigi gadījies, ka kāds kaut ko aizrādītu, vienreiz kaut kāda vecene no malas, bet draugiem vairumam bērnu nav vai nebija, tad tāpat nezināja par bērnu audzināšanu neko.

Man atkal šķiet , ka mūsu sabiedrība pārāk bāž degunu ne savās lietās .... Patīk , pamācīt , norādīt u.t.t .... Šķiet cilvēks uzreiz jūtas vērtīgāks , ja pamācījis otru , bet tas tikai mans novērojums , iespējams, man apkārt visi tādi gadījušies :D

Ir jājūt to robežu, kur stingras audzināšanas metodes pāriet vardarbībā pret bērnu. Marsu piemērā es neiejauktos un neko neaizrādītu. Ja es redzētu, ka bērns jau tiek fiziski ietekmēts, ir tramīgs vai bailīgs, asi reaģē uz mātes pacelto balss toni, tad gan es droši, ka iejauktos, jo tur jau novērojamas vardarbības radītas sekas. Par izlutinātiem bērniem un visatļautību - kamēr man netiek nodarīti materiāli zaudējumi, tikmēr tā ir vecāku pašu darīšana.

wee,


tur tā lieta, ka tas bērns nav man svešs, viņa man ir tikpat mīļa kā mans pašas bērns.


Un bērna apsaukāšana šajā konkrētajā manis pieminētajā gadījumā par duru, loseni un tizleni... 3,5 gadu vecu bērnu... Es nezinu, bet man ko tādu dzirdot, gribas iekraut mammītei, lai attopas.

nu es arī nezinu kā tev rīkoties , tikai izteicu savas domas par šo, un manas domas jau nav absolūtā patiesība , bērns ir vecākiem un citiem gar to nav daļas , nu varbūt vienīgi vecākiem, respektīvi bērna vecvecākiem ... bet nu tie ir mani greizie standarti :)

Lollipop♡
Kā tu iejauktos un ko darītu ?
Jo tieši ir tāda situācija, ka tie bērni ir tramīgi un iebiedēti.. :(
Iepriekš tā meitene nemaz neiedomājās pērt, likt stūrī vai bļaut uz bērniem.. Bet tad izšķīrās no bērna tēva un uzreiz uzsāka attiecības ar vīrieti, kuram šķiet pareizi tā izturēties pret bērniem, jo pats tā audzināts. Un tagad viņa ar sadomājusies ,ka tas ir labākais veids kā audzināt bērnus..
īstenībā tur jau viss ir aizgājis trakāk ,, jo jau tās meitenes māte iejaucās un iesaistīja bāreņtiesu.. Nu un , jau pusgads riņķī - nekas nav mainījies.. Bet nu jau arī sen neesmu braukusi ciemos, jo žēl tie mazie...
Bet vai man būtu iespēja kā palīdzēt vai vienkārši pievērt acis un viss - nav mani bērni , nav mana problēma?!

wee,

padomu, kā rīkoties, man nevajag, jo es jau savu vārdu pateicu. Un vecvecāki nejaucas iekšā, pacieš to ikvakara maurošanu mājās. Es biju vienīgā, kas atļāvās ko tādu. Bet jāsaka, ka ir rezultāti - attieksme ir mainījusies, to saka arī vecvecāki, kas dzīvo diendienā kopā, par ko prieks. Tikai žēl, ka tas tika panākts, sabojājot attiecības. Bet to var pārdzīvot.

Tikai jautājums Tev-Tu tiešām neko nedarītu, ja zinātu, ka vecāki iekausta savu bērnu tāpat vien - par izlietu sulu?

Kas_Te,

te meitene arī ir iebiedēta un tramīga un dusmas izrāda tikai aurojot nelabā balsī, tāpat kā mamma..

Jāatceras, ka vardarbība nav tikai fiziskā veidā,bet arī emocionālā, kas brīžiem var traumēt daudz vairāk kā fiziskā. Tāpēc nevar un nevajag un visu pievērt acis.

Tikai jums jau pašām jādomā iejaukties vai nē.

Tikai jautājums Tev-Tu tiešām neko nedarītu, ja zinātu, ka vecāki iekausta savu bērnu tāpat vien - par izlietu sulu?

tiešām , visiem pasaulē nepalīdzēsi .... es cenšos vairākumā gadījumu izturēties tā, kā sagaidu lai izturas pret mani, nekad nevienam neko neaizrādu, nekad neācu , kā rīkoties . Savas domas izskatu tad kad man prasa.

Ja tie būtu man tuvi un pazīstami bērni, es mēģinātu ar tiem parunāt , uzdāvinātu ko ... , bet nekad, nemācītu vecākus/nezvanītu mentiem ( ar tiem vispār cenšos neielaisties, ja nāktu un prasītu, tā arī teiktu, neko nezinu un negribu zināt ). , nu respektīvi nedarītu neko, kam var būt kādas reālas sekas .... Tāpat, ja kāds uzskata , ka audzinu nepareizi savu meitu ( tā uzskata ļoti daudzi , bet es esmu pārliecināta, ka rīkojos pareizi, vienkārši cits konkrētas īpašības uzskata par sliktām, bet es tieši otrādi ) , nu lai atnāk un pasaka, principā pie noteiktiem apstākļiem ( maz ticams, bet nav izslēgts ) es varu atbildes vietā uzšaut , cilvēki kaut kā tad saprot labāk ....

Man šķiet,ka Marsu ir darījusi visu,ko varēja un varēja atļauties kā cilvēks ne māte bērnam. Tas,ka meitenes mamma runā jau savādāk tavā priekšā,jau ir labi.Vismaz nepagāja garām tavi vārdi,kaut kur aizķērās. Vēl jau ir tēvs, un kā sapratu,vins redz to situāciju.Domāju,ka līdz fiziskai iespaidošanai netiks.
Mani neviens nemāca un es neesmu redzējusi situāciju,kad gribētos pamācīt. Reiz poliklīnikā 5.menešus vecu bērnu baroja ar Kāruma šoko sieriņu.padomāju "nu jā..",bet tā mamma tā ucinājās,tā bučoja to bērnu,ka sūds ar to sieriņu.Nenomirs no sieriņa bērns.

Vispār es nezinu,kā tad īsti ir-par daudz bāž degunu sabiedrība katra indivīda dzīvē vai tomēr vienaldzība. Spriežu pēc sevis: es nepazīsti pat kaimiņus sejā. Ko tas liecina?Ka man vienalga.Bet agrāk taču kāzas dzēra kopā ar kaimiņiem un ciemos nāva bez klauvēšanas. Tātad-drīzāk vienaldzība. Un tas ir skumji. Jo tā visi aizver acis uz vīriem,kad dauza sievas, uz novārtā atstātiem bērniem,uz pensionāriem,kas nedēļu noguļ bez elpas gultā utt. Skumji nu.

jo māte visu mūžu nolikusi un visu bērnību aurojusi un bļāvusi virsū pat par mazliet izlietu ūdeni no krūzītes, tikko kaut ko nepareizi bērns izdarīja, ta jau sāka raudāt, jo zināja, ka no mātes dabūs - tas nav normāli, ka bērnība traucē visu mūžu un ne jau labā nozīmē.

meita pēc

vidusskolas aizbēga prom uz ārzemēm, lai māte liek mieru pa lielam.

Liliii, nu šis ir kā par mani uzraktīts. Gan audzināšanas veids kā sekas bija mana mukšana prom uzreiz pēc vidusskolas neko nevienam tā īsti pat nesakot. Jāsaka, ka aizvien jau nu ļoti apzinātā vecumā, netieku daudzām lietām pāri. Cenšos atlabt no tās kompleksu jūras, kas mani aizvien vajā.

Lai vai cik drausmīgi tas arī būtu (nerunāju par visiem gadījumiem), tomēr nereti pirms mesties to nelaimīgi agresīvo māti kritizēt, apjautājaties, vai viņai viss ir kārtībā. Bļaušana, sišana, nav attaisnojošas darbības, tomēr daudzi cilvēki tieši izgāž savas nelaimes uz citiem un bieži vien arī uz bērniem. Uzriez kritizējot kādu mammu, Jūs vienkārši būsiet kārtējais cilvēks, kurš tikai kritizē. Savas sirdsapziņas pēc, vienkārši painteresējieties par šādas uzvedības cēloņiem. Iespējams, sieviete cīnās ar ļoti neglītu depresīvu stāvokli, iespējams, vīrietis mājās ir izmainījis uzvedību pret sievieti, iespējams, ir uzradušās kādas smagas veselības problēmas, kas mijās ar nogurumu.. kā jau teicu, es neattaisnoju vardarbību, tomēr zinu, ka uzbrukums arī nav vienmēr tas labākais risinājums. Tas bērns, iespējams, aiz aizvērtām durvīm saņems vēl trakāku brāzienu dēļ mātes/ tēva sakāpinātajām emocijām.

Favel,

bet Tu tak audzini savu meitu savādāk! Par to prieks, ka cilvēks, lai kā bērnībā iespaidots, ir izvēlējies iet citu ceļu un savu bērnu audzināt citādāk.

Bet te... Ai vispār skumji, ka vecāki citreiz neaizdomājas, kā ar savu rīcību ievaino savus bērnus:'-( Protams, ka visus neizglābsi, bet ja tev ģimenē šitā notiek... Sūds ar savstarpējām attiecībām, bērna žēl, jo reāli nav pelnījis visas negācijas.

marsu, ļoti, ļoti cenšos būt citādāka kā manis pašas māte. Viņai nebija viegli pašai, to es saprotu tagad, bet nekad nespēšu piedot viņas rīcības pret mani, ņemot vērā, ka aizvien nemaz pat neapzinās kādas ir bijušas sekas daudzām viņas rīcībām. Vismaz mans tēvs, kurš nav bijis pat ne tuvu tam labākajam piemēram, ir veltījis man atvainošanos pēc tik daudziem gadiem. Visi vecāki pieļauj kļūdas, arī man sanāk nereti kļūdīties attiecībā pret savu bērnu, bet nu visam ir savas robežas.
Ceru, arī turmāk uz to, ka saglabāsies veselais saprāts un savas emocijas varēšu nodalīt.

Visi vecāki pieļauj kļūdas, arī man sanāk nereti kļūdīties attiecībā pret savu bērnu, bet nu visam ir savas robežas.
Ceru, arī turmāk uz to, ka saglabāsies veselais saprāts un savas emocijas varēšu nodalīt.

Piekrītu:-)

wee - vai tev vēl ir saglabājusies putriņgrāmata pdf formātā?

Man arī ļoti noderētu tā grāmata, ja kāda atsūtītu linku, būtu pateicīga ;)

Domaju linku uz piem. failiem.lv