Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Žizele, tu esi laba mamma savai meitiņai. Mums, mammām, reizēm ir jāiemācās vienkārši pieņemt momentu un nesteigties notikumiem pa priekšu. Cik daudzas nespēj sagaidīt, kad bērns darīs to, darīs šito. Tad atkal tiem pieaugot, vēlēsimies vismaz uz brīdi atgriezties laikā, kad turējām savus mazuļus rokās un ucinājām, vēl pārmetot sev to dažu brīžu uznākušo nepacietību, neiecietību un nevajadzīgo steigšanos. Ļauj savai mazajai pekai būt savam vecumam atbilstošajā nepieciešamajā aprūpē. ;)

Es biju meginajusi vel pirms gada vecuma. Noliku sev limitu 5 min. Tas vilkaas muuzhiibu. Pec 3 reizes sapratu,ka neies krastaa, bernam histerija. Tiesa pec taam 5 min loti atri aizmiga.

forshi,ka kaada ar to padalaas un atsauc atminjaa,kaa tas bija.uzreiz atceros kapec negribu vel beernu.tik draugam vel jaatsvaidzina atminja.

Man liekas, ka man tagad pa šo mazliet vairāk nekā pusotru gadu kopš puikas dzimšanas ir tik łoti mainījusies uztvere un attieksme, ka ar otru bērnu visus grūtumus uztvertu pavisam citādi nekā ar puiku... bet kas lai zina, vai tā tiešām būtu :-D

Ebe,dažreiz man ari tā liekas, bet kad būtu raudošs bērns uz rokām,atkal piena problēmas+pirmais bērns,kas nekur nepazudīs+ atkal liekas svars+ horrrrrmoni uhhh pazustu visa mana dzīves pieredze. To es sev pēdējās dienās stāstu,kad pārcilāju un pārpakoju dēla drēbītes,kuras neviens nepērk,tāpat kā autokrēslu.Un tad ienāk draugs un saka: paturēsim otrajam :D

The one

Pajautā man, es jebkurā brīdī tev tādu mīnusu čupu nosaukšu, lai otru netaisītu, ka ātri pārdomāsi. :D

Kā arī domāju, ka mans no tiem, kas tuvākos gadus normāli negulēs.

Lilii, es aktivi apmeklēšu šo sadaļu un tas neļaus aizmirsties :D jo man ir slikta atmiņa,es tiešām varu aizmirst,kā tas bija :D bet atliek patīt pārsimt lapas atpakaļ un tur nu bus manas gaudas un sūdzības!

The..one, un tomēr, redz , cik ātri viss ir aizmirsies. Tas taču ir tik īss laikā periods, ka mūsu bērni ir mazi uz pārējās dzīves fona :)

Favel,taa ir sasodiitaa daba. Sak', vairojies!

Jā, daba tiešām parūpējusies par to, lai viss ātro aizmirstos :-) Man tagad liekas, ka nebūtu bijis ne uz pusi tik grūti, ja es pati nebūtu tā stresojusi, bet vairāk ļāvusies situācijai. J tagad otrs bēbis pieteiktos, es visvairāk uztrauktos, kā mans puika to uztvers, ne vairs tik ļoti par sevi.

Man gan vēl bērns parūpējas, lai es neaizmirstu kā ir naktīs negulēt. :D līdz ar to daba man eļauj aizmirst kā tas viss bija, jo arī tagad mazais tomēr prasa daudz vairāk kā bēbis to prasīja, tāpēc pat nespēju iedomāties, ka plānotu otru.

Man laikam bērnu nebūtu, ja būtu zinājusi, ka būs šādi, kā arī tuvākos 10 gadus neplānošu vairs. Vispār domāju, ka bērnu vairs nebūs, kur nu vēl ar mazu starpību...

Piekrītu par to, ka ātri aizmirstas. Es jau vairs pat neatceros, kā bija pirmajos mēnešos! Un dzemdības gandrīz neatceros. Bet man vispār slikta atmiņa :D
Es gan gribu otru, bet laikam gan pēc kādiem 3 gadiem...

Es jau arī sen esmu aizmirsusi cik grūti bija ar abiem puišiem :) bet nu tagad mazā māsa varēs vasarā sākt atgādināt. Kaut gan mani vispār negulēšanas un viss pārējais nespēj atturēt no bērniem :) jo tas rezultāts ir tik fantastisks :) Tagad jau 2 lieli cilvēki mājās :)

Manējais arī ir negulētājs, nu guļ, bet tāpat 2-3 reizes pa nakti ceļas- esmu jau te rakstījusi. Bet tas kaut kā vairs neliekas briesmīgi. Es gan arī otru vēl neplānoju, dažus gadus vēl nogaidīsim, bet ja nu pēkšņi pieteiksies- nekas traks nenotiks.

Baigi tricky ar to otra plānošanu no finansiālās puses - ja nepaspēj piedzemdēt līdz tiem 2 gadiem, tad pēc tam vismaz gadu jānostrādā un tad tik var sākt censonēt. Tad jau pirmajam būs 3!

Es esmu Lillii pulciņā. Nespēju iedomāties kā labprātīgi parakstītos uz ko tādu vēlreiz. :D
Stāvoklī gan bija forši būt. Bet dzemdības atceros sasodīti labi un tas bija tik sasodīti grūti, ka nē nē nēēē.

Meitenes, pie reizes - cik ilgi iepriekš jāsāk meklēt PRIVĀTOS dārziņus un kā tajos notiek pieteikšana?

Es vispār nesaprotu kā ko tādu var aizmirst.

Man gan dzemdības ir svaigā atmiņā, ik pa laikam sapņos atkal atgriežos tajās sāpēs, tajā procesā, tad bļaudama nakts vidū raujos augšā no tā, ka sāp. Sēžu gultā un blisinos tumsā, nekas nesāp un punča arī nav... Un tas vēl notiek pēc 7 mēnešiem. Jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk sāku domāt, ka nebūšu gatava otrajai grūtniecībai nekad. Jā, tieši grūtniecībai un dzemdībām. Audzināt es varētu veselu bērneļu baru.

Nu, es atceros tās kontrakcijas, bet tas viss bija tādā kā transā (pirms EA), tāpēc atceros kā pa miglu.

sunscreen nu ar privātajiem visādi, bet pārsvarā jādodas uz konkrēto dārziņu (pie reizes arī apskatīsi vai patīk vispār) un jāaizpilda pieteikums. Un ar to cik ilgi pirms jāsāk meklēt - arī dažādi. Zinu, ka manu puišu dārziņā brīvas vietas būs tikai 2016.gada jūnijā, bet citur jau var būt savādāk.