Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Liliii, par mazuli es vismazāk uztrauktos, jo arī dabisko dzemdību laikā bērns nereti tiek ilgstoši iespiests dzemdību ceļos (kad process apstājas vai māte nevar bērnu izspiest), smok nost, tiek traucēta sirdsdarbība utt., citreiz nabassaite nepareizi apvijās un gandrīz nožņaudz bērnu dzemdību procesā... Nu visādi. Jebkura metode ir bīstama jaundzimušajam tā vai savādāk.

Piekrītu. Man bija dabiskās, bet pēdējā brīdī mazam kritās sirds toņi, nebija laika pakāpeniski spiest, tādēļ bija vakums. Bērnam bija satraumēta auss, piepampusi un hematoma.

Hematoma jau vēl sīkums - vēlāk uzsūcas un viss kārtībā. Bet cik nav dzirdēti gadījumi, kad šādi "raujot" bērnu laukā ar dažādiem tāda veida instrumentiem, tas tiek tik nopietni satraumēts, ka paliek par invalīdu?... Proamts - kad jautājums ir par dzīvību un nāvi, jārīkojas ātri. Taču dabiskās dzemdības ir gana neparedzams process un nebūt ne drošāks mazulim.
Vienīgi, kam es protams piekrītu, ka tas ir sava veida pirmais grūtais pārbaudījums mazulim, kas dabā tā ir ierīkots noteikti ar savu domu un nepieciešamību. Ķeizarbērni nav ne ar ko sliktāki, bet mans arhaiskais prāts sliecas ticēt, ka izejot dabiski cauri dzemdību ceļiem tomēr tas bērns gūst kaut ko vairāk un sieviete un viņas ķermenis arī.

Ka izskatas hematoma, manejo ari ar vakumu izvilka un ir veidojums uz deniniem viena puse, bet it ka neesot hematoma, bet, Kas esot to ari nevarot pateikt, lai gan kops dzemdibam ir Palicis Mazaks, tapat satrauc

Pievienojos tām, kuru bērni saķēruši kādu drazu: vakar bija dārziņā, viss ok,naktī sāka degt kā ugunīs nabags, temperatūru nemērīju, jo bērns gulēja, bet no rīta bija 38.8, varbūt naktī pat augstāka..Nurofēns mūs noignorēja, nepalīdzēja ne grama, talkā nāca paracetamola svecītes, bet tāpat zemāk par 37.6 nedabūju.Vēl klāt ir klepus un iesnas, man arī laikam pielipis...Ceru,ka šis būs 3diennieks, otrdien sāku oficiāli strādāt, jābūt mums uz pekām:'-(

Ka izskatas hematoma

Nu vienkāršā valodā runājot - tāda kā liela tulzna, zem kuras sakrājies šķidrums. Uz galviņas kā paliels puns izskatās. Nav bīstama lielākoties un pēc dažām dienām uzsūcas, velāk ārsts nosūta pārbaudīt galviņu pie speciālista - vai nav traumēts avotiņš un vai viss ir kārtīgi uzsūcies.

Hematoma jau vēl sīkums - vēlāk uzsūcas un viss kārtībā. Bet cik nav dzirdēti gadījumi, kad šādi "raujot" bērnu laukā ar dažādiem tāda veida instrumentiem, tas tiek tik nopietni satraumēts, ka paliek par invalīdu?...

Vakuma sarežģījumi, nereti parādās vēlāk. Piemēram valodas problēmas u.t.t Vispār dzemdības ir risks, nav svarīgi - ķeizars jeb dabiskās.

Ka izskatas hematoma, manejo ari ar vakumu izvilka un ir veidojums uz deniniem viena puse, bet it ka neesot hematoma

Hematoma ir asins izplūdums, latviski runājot.

.Ceru,ka šis būs 3diennieks, otrdien sāku oficiāli strādāt, jābūt mums uz pekām

Veseļojaties. Es ceru, ka nesaslimšu, lai gan jūtu vieglu drebuli un sāp kājas muskuļi. :-/

Pareizi - asins izplūdums... Tagad aizdomājos, bet manam bērnam nebija asins izplūduma, taču to tāpat sauca par hemtomu. Viņai bija kā puns un skaidroja, ka tur ir šķidrums... Nu vienalga - diez cik forši tas tomēr nav!

Jā, starp citu, manai meitai ir problēmas ar valodas apguvi un kaut kur dziļi sirdī es sliecos domāt, ka tas ir vakuuma dēļ. Pierādīt nevaru, bet ir aizdomas...

Bērnam bija šāda auss pēc vakuma (tikai iekšā ausī).

Jā, starp citu, manai meitai ir problēmas ar valodas apguvi un kaut kur dziļi sirdī es sliecos domāt, ka tas ir vakuuma dēļ. Pierādīt nevaru, bet ir aizdomas...

Mums tas pats. Regulāri apmeklējām logopēdu. Intelektuāli visu dara atbilstoši vecumam. Bet runāt negrib.

Intelektuāli visu dara atbilstoši vecumam. Bet runāt negrib.

Aha. No sākuma vainoju to, ka mums te apkārt ir 3 valodas un ģimenē runājam 2 valodās, tad vainoju sevi, ka maz nodarbojos ar meitu... Bet lasot un runājoties ar citiem, saprotu, ka valodu cilvēks apgūst parasti pats - neviens speciāli veselus bērnus nemāca. Tas, ka nedaudz aizkavējas valodas attīstība, ja ir vairāk kā viena valoda - tas arī tiesa, bet nu meitai bija 3,5 gadi un neveidoja teikumus, nerunāja vārdus normāli (bēbīšvalodā puprināja tikai) nevienā no valodām. Pie logopēda gan negājām, jo joprojām nav skaidrs, kas par iemeslu tam visam. Tikai arvien augoša pārliecība, ka laikam tomēr vakuums darīja savu...
Sāka iet dārziņā, runāties ar vienaudziem, atmetām visas valodas ģimenē un atstājām tikai angļu valodu un maz pamazām viņa jau sākusi runāt. Nu jau pusgada laikā runā kaut cik saprotami, bet tāpat vēl tos vārdus švaki izrunā, teikumus citreiz ļoti slinko veidot, bieži vien nesparot parastus jautājumus utt. Vismaz es nomierinājos tik tālu, ka nu jau sākusi normāli kaut cik runāt un ar katru dienu tas temps aug un ir redzami rezultāti. Tā, ka - gan jau būs ok!

Tad manai tas ir Kaut Kas cita ne hematoma, ceru, ka nekas vairak nopietns , javakte, lai neaug lieluma. Varetu Taisit petijumu par vakumu un runas attistibu savstarpejo sakaribu.

Uzrakstīju pagaru komentāru, bet izdzēsu, jo negribas negācijas vel vairāk pastiprināt. Bet nu tomēr ir jāaizdomājas (ne visām gan) par to, kādu iespaidu rada, nu nav brīnums, ka tās grūtnieces neko negrib te vairs jautāt.(t)

Wow, Becky, nu tavējā dod! Manam tūlīt jau 4 nedēļas, kopš piebaroju, bet vēl joprojām ņerkojas un apēd labi ja pusīti mazās burciņas.

Varetu Taisit petijumu par vakumu un runas attistibu savstarpejo sakaribu.

Gan jau kas tāds jau ir darīts. Neesmu rakusies tik dziļi un meklējusi, bet nebrīnītos, ja tāds pētījums jau būtu veikts.


Man no visa šobrīd ir žēl, ka meita nemāk ne latviešu, ne krievu valodas. Tā bišķīt kremt, ka nespēju viņai to iemācīt ārpus Latvijas un mūsu vecāki, protams, arī sašutuši, ka kā tad tā un kāpēc mēs šitā... Ceru uz to, ka gan jau kaut kad nākotnē, aizsūtīšu pa vasaru dzīvoties pie vecvecākiem un tur tad atkal - gribot negribot - gan jau tās valodas būs spiesta apgūt, jo vecvecāki neko no angļu valodas nesaprot. Bet kā tur būs - nezinu.

Traki jau vēl arī tas, ka mums apkārtnē nav vienaudžu ar kuriem draudzētos - nav ne radinieku, ne draugu, kuriem būtu bērni. Mēs tādi paši pa sevi visu laiku un bērns viens strap pieaugušajiem. Ai, nu... Vispār es jau tāpat te par daudz pačīkstēju....

Aha. No sākuma vainoju to, ka mums te apkārt ir 3 valodas un ģimenē runājam 2 valodās, tad vainoju sevi, ka maz nodarbojos ar meitu... Bet lasot un runājoties ar citiem, saprotu, ka valodu cilvēks apgūst parasti pats - neviens speciāli veselus bērnus nemāca.

Tieši tāda pati situācija.. Ģimenē ir divas valodas.

Nu jau pusgada laikā runā kaut cik saprotami, bet tāpat vēl tos vārdus švaki izrunā, teikumus citreiz ļoti slinko veidot, bieži vien nesparot parastus jautājumus utt.

Mans bērns negrib runāt pilnus teikumus, sāk ātri bubināt, bet atsevišķi vārdus izrunā skaidri.

Te pārsvarā visas dzemdējušas dzemdību namā?
Es iedomājos par šo tēmu un nav nekādas nojausmas, jo viena draudzene saka, ka tikai un vienīgi dzemdību nams, otra atkal saka, ka tur ir briesmīgi un Bulduri bijusi labākā izvēle. Saprotams, ka visur ir gan veiksmes, gan šausmu stāsti.

Tu neciksti, Tikai Bazhies par sava berna labklajibu, ka jau mes visas, dazas to visu uztver vieglak. Bet par nakotni mani nomac tads pats jautajums par valodam, man ir gruti runat latviesu valoda ar bebi, jo dzivojot arzemes esmu atradinajusies un, Kad nav Kas atbild Kaut ka nevedas. Mums Bebis augs it ka 4 valodu vide, bet manuprat latviesu valodu nogriezisu sakumam, lai mazaks apjukums.

Mans bērns negrib runāt pilnus teikumus, sāk ātri bubināt, bet atsevišķi vārdus izrunā skaidri.

Nu mums tas arī ir pamatā.. Pasaka, piem., tikai "ābols" un "ēst", bet nesaka " es gribu ēst ābolu". Vai arī pasaka skaidri "ābols", tad kaut kāds bla-bla-bla-bla un pēdējais vārds "ēst". Tehniski var teikt, ka izveidoja teikumu, bet prakstiki - vnk sasaistīja divus normālus vārdus ar kaut kādu pļurkstēšanu savā valodiņā... Nu visādi izdarās. Mēs viņu labojam, liekam atkārtot pareizi, mēģinam minēt, citreiz pasakam, ka nesaprotam un spiežam, lai runā tikmēr, kamēr mēs sapratīsim un citreiz viņa mūs labo, kad minam nepareizi, citreiz arī pavelkam "uz zoba" atkārtojot to, ko viņa tur samudžinājusi, tad šī pasmejas un mēģina vēlreiz pteikt... Katrā ziņā, ķeros pie domas, ka kamēr es redzu kaut kādu attīstību, tikmēr - viss notiek un uztraukumam nav īsti pamata.

Šīs diskusijas iespaidā vēl vairāk sliecos domāt, ka vakuums tomēr nav bijis tik netraumatisks. Varēšu salīdzināt, kad otrais piedzims (ja viss noritēs normāli).

S*, man bija ķeizars Dzemdību namā pie visbriesmīgākās vecmātes tajā iestādē (vismaz tā vēsta interneta komentāri), bet vecmāte bija tik laipna, tik forša, nu tik... super. Ka es pat nezinu, kā tur var būt briesmīgi! :D Vienīgā lieta, ja ir iespēja neizvēlēties kopējo istabiņu pēc dzemdībām, jo tad gan var nepaveikties un var salikt kopā ar šausmām. Nākamreiz noteikti gribēšu maksas palātu. Mums istabiņas biedrenei atnāca sasvinējušies (reālā alkohola reibumā, vai arī kārtīgi ņēmuši iepriekšējā dienā) ciemiņi raudzībās.. Goda vārds, bail palika, jo līdzi bija arī bērns, kurš netika pieskatīts un raustīja visu pēc kārtas(gan mantas, gan bērnu tumbītes). Pats sliktākais, ka māsiņām par to bija vienalga.

Žizele, nu es iespaidojos no savas mātes, kura man n-tos monologus nolasīja par to, ka latviešu valodai ir jābūt noteikti! Nu tur pamatā ir garš stāsts visam apakšā (par manām attiecībām ar māti), lai nu kā - padevos viņas ietekmei un runāju ar meitu latviski. Tas gan absolūti neko nedod, jo te, Kanādā, neviens cits mūsu sabiedrībā neizmanto šo valodu, uz LV nelidojam un draugu latviešu mums te nav, krievu valodu pat vairāk izmantojam...
Jebkurā gadījumā - gribēju, lai bērns zina jau no bērnības 3 valodas (tas taču ir kruta! :D ), bet dzīve citreiz ievieš savas korekcijas. Tagad jau ir tā, ka būšu bezgala priecīga, ja iemācīsies kā nākas 1 valodu sākumā un tad domāsim, ko darīt tālāk.