Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mans bērns šodien kā samainīts, visu rītu īd, siekalojas kā traks suns un plosa gan mantas, gan rokas līdz elkonim... Atkal posms, kad laikam zobi kaut kur spraucas! Es jau vairs nevaru sagaidīt, pāris dienas monstrs, tad nedēļu miers un tā uz riņķi! Izgājām pastaigāt, likās ka aizmiga, iegājām RIMI, sapirku pilnu grozu ar paiku un šis miegā sāka taurēt, acis ciet, bļauj mežonīgi a man pilns grozs pilns, neiešu jau atstāt! Nomierināt neizdevās, tā nu pie kases arī man bļāva! :D Bāc, visi skatījās ar tādu domu - KO TU BĒRNU NEVARI NOMIERINĀT! Nu nevaru, izgājām ārā vēl pabļāva un tad aizmiga, vēl tagad guļ ratos!
Jums ir bijušas tādas situācijas, kad bērns bļauj, bet nomierināt nevar, knupis mutē - bļauj ar to, šūpoju, galvu glaudu, paņemu rokās, bet nekā, tagad jau rokās neņemu, jo savādāk, ja izņemu no ratiem nomierinās, bet ja lieku atpakaļ sāk taurēt tāpat! Tracina, ka apkārtējie skatās un galvu šūpo - mamma slikta, bet vai ta mazulim nevar būt sliktās dienas?

Mr.Penguin - mans vīrietis pat netaisījās atteikties no alko un cigaretēm, tā kā es neuzskatu, ka tas baigi ietekmē, ka dažas dienas pēkšņi atturēsies, tad jāatturas gadiem, lai organisms būtu attīrīts.

Vismaz ieņemšanas brīdī vīrietis bija pilnīgi skaidrā, es gan biju iedzērusi kādu vīna glāzi. :D

engelens, es parasti tādās reizēs šiem galvu kratītājiem tādus skatienus veltīju, ka otrreiz viņiem vairs negribējās galvu kratīt :D Neņem pierē! Katrai mammai tak gadās, ka nevar bērnu nomierināt! Tāpēc jau pasaules nepārstāj griezties un tu par sliktu mammu toč nekļūsti! ;)

Es nelabi bļaujoša bērna dēļ dabūju izkāpt no autobusa un mājās vilkties 2km ar nežēlīgi sāpošu muguru. Man ir ārkārtīgi neērti, kad viņa pat iepīkstas publiskā vietā, bet autobusā spiedza un taurēja kā aptrakusi. Gribeju, lai zeme mani aprij...

Mans bērns baigi raudājis sabiedriskās vietās nav, un ja piecēlās ratos ārā, kad vēl nebiju paspējusi mājās, tad skrēju.

Vienmēr esmu domājusi, ko darītu - ietu ārā no veikala vai kāptu ārā no sabiedriskā, jo arī man traucē tā citu bļaušana, tad nav jāklausās citiem manējā bļaušanā. :)

Ja esi nolēmusi barot pati ( bez šaubām, bailēm, negribēšanas), tad pērc un nežēlo naudu. Man arī likās, ka kas tad tur, nav jegas... Bet ir gan. Tomēr pirktu pēc dzemdībām, tad saprastu kādu labāk, kāds ērtāks un cik liels

Man atkal liekas, ka bērni ir bērni un viņi mēdz bļaut (nu par zīdaiņiem runāju; ja lielāki tā uzvedas, tad tā gan jau ir neaudzinātība pārsvarā). Diez vai sabiedriskajā transportā vai pārtikas veikalā, ka bērna raudas varētu dikti traucēt, piemēram, koncentrēties. Uz teātri vai glaunu restorānu, kur tiešām bēbja raudāšana neiederētos, ar tik mazu bērnu negāju. Man parasti drīzāk ir žēl tās mammas, kuru bēbji raud tik ļoti, nevis traucē.

Bet savam bērnam taču nepavēlēsi - nebļauj! :( Vienkārši es zinu, ka ja būtu viņu paņēmusi uz rokām bērns nomierinātos un uz to momentu nebļautu, bet ko tālāk? Arī mājās ir vakari, kad tikai pa rociņām, līdz ko liec gultā, uz pārtinamā galda vai jebkur citur bļauj! Ar kājām līdz mājām 1.5 km, ziemas laikā nest uz rokām kombinzonā un vēl ratus stumt pa sniegu? Tā nu ar akmens seju krāmēju visu uz kases lentu, samaksāju, sakrāmēju ratos un gāju ārā kamēr mazais bļāva! Protams, paralēli runāju ar viņu, centos paglaudīt u.t.t. bet tie nosodošie skatieni...

engelens, pareizi tu visu darīji. Ko gan citu vēl iesākt? Es varbūt būt mēģinājusi ņemt rokās, varbūt drusku atģērbt - moš karsti, varbūt mēģinājusi iedot padzerties... Varbūt arī būtu ņēmusi uz rokām, kamēr pa veikalu (lai gan tad jau diez vai baigi varētu iepirkties, ja rokas aizņemtas). Bet nu ārā ejot tāpat būtu likusi ratos, jo kā mana mamma saka - pabļaus un pāries ;)
Bet nu es labi tevi saprotu - man arī nepatika, ka nevaru nomierināt, kad maziņš bija. Un ļooooti bieži vajadzēja pacelt bēbi vertikālu un kādu laiciņu tā turēt, tad atnāca atrauga un miers mājās bija. Un otrs biežāks iemesl bija - par karstu.

engelens es tev ieteiktu ignorēt apkārtējos šādā gadījumā. Greizi skatīsies vēl daudz un dikti. Nav jau tā, ka tu apzināti to bērnu saraudini un tagad krīti visiem uz nerviem. Man ir veltīti ne tikai skatieni, bet arī veselas lekcijas par to, ka eju ar mazu bērnu uz veikalu, ka neprotu savu bērnu audzināt un savākt, jo kad lielais puika tikko sāka staigāt vēl nepavisam negribēja klausīt uz ielas un tad nu garāmgājēji mēdza izteikties un draudēt manam bērnam, ka līdzi ņems, ja neklausīs utt + vēl mani paaudzināt atļāvās.

engelens - es tikai izteicu savu viedokli ko darītu. Ļoti brēcošu ņemtu rokās, ja paliktu veikalā. Jo nekad apzināti neesmu brēcinājusi savu bērnu vai ļāvusi tam raudāt, jo kaut kad jau pārstās, jo man uz to cits skatījums.

Pati izvēlējies iepirkties līdz galam, tad samierinies ar skatieniem, nu tāda ir tā mūsu sabiedrība. Galvenais, lai pati būtu apmierināta ar savu lēmumu, jo baigi kaut ko ieteikt tev tāpat nav. Neskaties uz citiem un viss. ;)

draudēt manam bērnam, ka līdzi ņems, ja neklausīs

Par kaut ko šitādu es tos audzinātājus vispār būtu no panckām izlamājusi! Tādā ziņā es ļoti ātri aizsvisltos.

Kas tur par tām putriņām.

Manējai 5.5, dodu uz nakti putriņu. Uztaisu no tām bezpiedevu bēbīšputrām, uz vārīta kazas piena. Garšīgi. Uzmaisu kādu deserta bļodiņu. Kad viņa paēdusi un vairs negrib, vienkārši netaisa muti vaļā, sāk kko bakstīties, spēlēties, tad es saprotu, ka viss! Pēc gramiem un mililitriem neskaitu - nav priekš manis.

Es arī uz ielas izlamātu kādu, kurš manam bērnam draudētu vai man aizrādītu. Riebjas, ka sāk kaut kādas tantes uz ielas kaut ko mācīt. Tur es arī uzvelkos.

Pagājušo nedēļ vedu mazo uz potēm. Man pieraksts bija 10.00, tā ka zināju ka tur laicīgi nekas nenotiek, tā arī īsi pirms 10.00 tur biju. Uzgaidāmā telpa pilna līdz malām, visi klepo un puņķojas. Visus bēbjus tik pa kārtai sauc iekšā, un manu tik nē. :@ :@ Nezinu ko tur citi pie tā ārsta dara, bet mūsu kārtas nr. pienāca tikai ap 11iem. Es biju pārskaitusies kā pūķis. Protams bērns tajā laikā sāka raudāt, jo zīdainis jau nevar pagaidīt un paciesties. :@ :@ es no ratiem ārā neņēmu, ļāvu pabļaut drusku. Tā ir tikai un vienīgi ārstu vaina ka nevar saorganizēties labāk.

khkh, paskaties tepat mūsu Rosmē - viņiem ir diezgan liela barošanas krūšturu izvēle. Ir pavisam parasti, ir ar mežģīnēm, ar stīpām un bez, ar polsterējumu un bez. Es tur sākumam nopirku pavisam parastu kokvilnas krūšturi pa ~7 EUR, pēc tam nācās pirkt citu , jo pēc dzemdībām izmēri mainījās, un labi, ka nebiju notērējusi lielu naudu.

Man fizioterapeite teica, ka sākumā dupsis jāpietur, jo rāpošana pareiza sākas no rokām...

Nezinu, mans ilgi stutēja dupsi gaisā, tad sāka likt klāt arī rokas, un pēc kāda mēneša jau bija gatavs rāpot. Viņam sava taktika :-D

khkh, es ieteiktu no sākuma nopirkt pēc iespējas vienkāršāku tīri pirmajām dienām un tad, jau piepirkt klāt kādus gribēsi. Izmēri mainās, tas kas liekas ērti arī mainās.

Gadījumā kādu laiciņu nav nozudušas pāris gaidītājas - Story un Parlaime?;-) Varbūt varam jau apsveikt ar priecīgo notikumu?(l)

Nu man nav citas izvēles, ja jau biju aizgājusi 1.5 km, tad idiotiski būtu pirkumus atstāt un doties prom, jo any way man uz veikalu ar mazuli ir jāiet, jo mana otra puse strāda no 8 rītā līdz 8 vakarā un pirkumus veicam mēs... Bet ne jau par to ir runa, gribēju dzirdēt jūsu rīcību, sajūtas, jo 5 mēnešu vecumā jau vēl neko pa lielam ar zīdaini nevar sarunāt - konču nepiesolīsi par labu uzvedību! :D