Sveikas, meitenes! Vēlējos pajautāt par jūsu pieredzi/viedokli par līgumiem ar vecmātēm, ārstiem. Vai tā ir pirmā nepieciešamība? Es savas dzemdības iztēlojos kā mierīgu notikumu dežūrpersonāla vadībā, bez studentiem :) man nav žēl naudas, bet arī neredzu garantu līgumam, piemēram, ar vecmāti, jo viņa arī ir tikai cilvēks - var saslimt, var būt paralēli dežūra, citi pienākumi. Negribu sevi sastresināt lieki. Kad mēs dzimām, vai tad bija tādas iespējas izvēlēties savu īpašo vecmāti? Tāpat man vistuvākais cilvēks, kuru vēlētos dzemdībās, un, kas spēs mani mierināt, atbalstīt un neņemt vērā manu pirāta lamāšanos, ir mans vīrs.