Es uzskatu, ka abiem teikšana attiecībā uz bērnu ir tad, ja abi vienlīdz izglītoti par to jautājumu, it īpaši, ja tēvs neko nezina par lietām, kas kaitē bērnam, jo viņam tā tikai forša manta, tad nu ir mammai jāsaka tas gala vārds.
Nu vismaz man un draugam pa lielam viedoklis kopīgs, vairāk vai mazāk par bērnu visu nosaku es, jo es ikdienā esmu kopā, es zinu vairāk par to visu, kā arī es sekoju līdzi tām lietām, nevis viņš. Tad izskaidroju kāpēc tā un viņš piekrīt. Taču vairāk man teikšana.
Tomēr galvenais kā pārim pieņemts, lai abiem būtu labi.