Lollipop, gribeju uzrakstit, ka katra mamma vislabak zina, kas ir vajadzigs vinas bebim.
Kas der vienai, neder otrai. Mana bebe uz nakts miedzinu diezgan labi aizmieg, grutak ir ar dienas miegu, tur gan mes cinamies. Meginaju likt gulet atrak, bet tad ir vel grutak aizmigt. Esmu iemacijusies uzkert to bridi, kad vajadzetu likt gulet.
Par nakts miegu, parasti es vinu nesteidzigi pargerbju pidzama, ir savi rituali pec kuriem vina zina, ka bus jagul. Gul sava gulta. Ir millupata blakus, tagad patik, sakuma ne. Reizem jau knosas un ir grutibas aizmigt, bet es nepieversu uzmanibu, esmu blakus, paturu roku, aizeju uz blakusistabu, vina zina, ka esmu turpat. Par niķiem runājot, es atkal nesaprotu, kas tik mazam bebim var but par nikiem?! Mana raudaja nenormali tad, kad bija vajprata kolikas un bija bada. Vai ari tad, kad gribeja pie mammas, tacu to es neuzskatu par niki. Man ari nervi butu par svaku ignoret berna raudasanu. Tad es labak nemu gulta pie sevis, lai berns un vecaki mierigi. Te jau ieprieks ir daudz runats par to, ka bebis gul vecaku gulta. Dari ta, ka jums abam ertak!