Mēs arī jūtam pilnmēnesi. Bērns naktī aktīvi runājās. Lielajā gultā ņemam tikai no paša rīta pēc 6iem, kad vecākiem vēl nāk miegs, bet bērns jūtas jau pietiekoši izgulējies savā gultā un vēlas pārvākties uz Dormeo matraci. Meitas gulta ir piestumta pie lielās gultas cieši klāt, tā teikt pievienota, lai man atliek tikai pastiep rokas, lai sajauktu pudeli un iespraustu meitai mutē, nekādu lieku kustību (man miegs ir ļoti svarīgs dēļ migrēnas), bet nu jau plānoju, ka jāstumj būs gultiņa tai paredzētajā vietā, tā kā meita ir pārgājusi uz vienu ēdienreizi naktī.
Par raudāšanu. Nūūū... Iemieg meita man bez problēmām, jo mums ir iemigšanas procedūra, pēc kuras viņa zin, ka ir jāguļ, bet ar to raudāšanu viņai ir tā, ka pasākusi viņa ir vienkārši niķoties. Esmu iemācijusies atšķirt, kad viņa raud "pa tēmu" un kad viņa raud "ne pa tēmu" un tajā otrajā gadījumā es viņai ļauju tās dažas minūtes izbļauties, paskaidrojot, ka šajā gadījumā, kad raudāšanai nav pamatojuma es nevēlos ar viņu komunicēt un ka es aiziešu tikmēr uz virtuvi, vannasistabu vai otru istabu, bet atnākšu atpakaļ tiklīdz viņa būs nomierinājusies. Tiklīdz meita ir sapratusi, ka viņas raudāšana tiek ignorēta tā paliek klusa.