Sveikas, meitenes!:) es arī pa kluso te palasu joprojām... Un jā - lai vai ko un kā mēs izdomātu dzīve ievieš savas korekcijas! Tādēļ laikam, lai cik grūti tas nebūtu, jācenšas mazāk iespringt u to kā un las būs.. tas noteikti ir grūti. Bet man pašai ir tā, ka es ļoti sapukojos, ja kaut kas nesanāk kā es savās domās esmu izdomājusi - no sērijas - pati izdomāji, pati apvainojies:D
Pievienojos spēka vārdiem Mari un citām meitenēm, arī 194 - turieties meitenes! Jūs esiet radījušas dzīvību! :)
Mari, kā Tev vīrs ar jauno situāciju aprod? Piedot par tiešo jautājumu, bet man radies iespaids, ka tu tur viena pati cīnies un plosies... Es saprotu, ka ir lietas, kur vīrs nu ne kādīgi nevar palīdzēt - bet tīri kā morālais atbalsts, stiprais plecs un drošības sajūta, sapratne...? Viņš jau arī noteikti pamana, ka izmaiņas ir tevī, tavās emocijās un tā..?
Piedot, tas tiešām nav tāds ziņkārības mākts jautājums, bet drīzāk uzzināt pieredzi - kā vīrietis reaģē, kad dzīvē reāli ienāk mazā dzīvībiņa, kas raud un kreņķē viņa sievieti?!