Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ja jau visas, tad es arī :D
Mani nenormāli tracina vīra māte. Piemēram, kad baronu mazo, reizēm viņa saraudās, jo atrauga nenāk, tad mūžīgi jāklausās: varbūt tev piens vairs nav, varbūt pārāk liess utt.
Vai arī mazajai vienkārši niķis: varbūt viņa grib ēst, jo tev piens par maz.

Tāda sajūta, ka viņa gaida, ka man piens beigsies

Tā pat arī par to, ka ES aijāju uz rokām un gaidu kad kārtīgi iemigs, lai gultiņā. Viņa mūžīgi, kā mazā tikko acis aizvērusi, uzreiz saka, lai lieku gultiņā. Tā pat arī vienmēr esmu par plānu mazo saģērbusi un saldenu bērnu.
Sajūta ir tāda tika esmu sliktā mamma, kas mazo tur badā un grib nosaldēt

Vai, baigās kļūdas, bet domu jau var saprast

Robīte, redzēs, ko man nākamnedēļ daktere teiks, bail pilnīgi iet.
Par citu mācīšanu attiecībā uz manu bērnu - es noklausos, ko saka un man tāpat nav ne silts, ne auksts, it sevišķi patīk tādi mācītāji, kam nav bērnu :) Viņiem viss liekas ļoti vienkārši.

Par drauga māti - man tāda sajūta, ka viņa par normu uzskata to, ka bērnu vienai ir normāli audzināt, tāpēc nekad neko nesaka, kad draugs nevarēja vai nav man palīdzējis, jo redz viņa gandrīz viena izaudzināja 2 dēlus, tāpēc tas šķiet viņai liekas pašsaprotami.

Neko skaļi nav jau man teikusi, bet no tā piezīmēm esmu to izsecinājusī. Kā arī no tā, ka laikā kad viena ar zīdaini paliku viena mājās un nebija kas man palīdz, viņa pat nepainteresējās kā man iet un vai viena tieku galā.

Tad gribas brīžiem nobļauties - ka tā nav norma vienai audzināt bērnu!!! Es tāda neesmu, un tāpēc dzemdējot mazo es rēķinājos ar vīrieša atbalstu bērna audzināšanā ikdienā.

Un par pienu arī bija visādi tizli komentāri un pamacības, tas nekas, ka pati viņa ar normāli nebaroja.

Hypocrate, jūs dzīvojat kopā? Es vienmēr baroju citā istabā, ja esmu ciemos vai ja pašai ciemińi. Mans dēls pirmo 1,5 mēnesi raudāja gandrīz katrā ēdienreizē, ja tā būtu mana vīramāte, sen droši vien būtu iebarojusi bēbim putru vai ko tml, jo domātu, ka bērns konstanti badā :D

Man vel viens jautājums par bēbīti.
Kādu smērīti smērēt uz izsitumiem? Parasti, mazi izsitumi uz punča, nav daudz, bet tomēr... Varbūt mamma kaut ko ne foršu ieēdusi vai arī no baseina ūdens. Kas zin.
Varbūt jums ir kāda smērīte padomā? Pirms eju uz aptieku, gribas dzirdēt Jūsu viedokli.

Kāpēc uzreiz kaut kas jāzieķē?

Neko nesmērē.

Paldies. :)

Par krūts barošanu man ir līdzīgi kā Lillli tikai bonusā es jutos slikta māte utt. Tagad jau tas nedaudz pāriet, taču tik un tā neesmu ar to tikusi galā, smieklīgi jau skan :D
Man bija jāklausās, ka piens liess un turu bērnu badā, ka neriktīgas krūtis un gali, jo ar visiem speciālistiem barošana neaizgāja. Citiem likās nesaprotami ( tiešām nesaprotami) kā tas var būt, ka ir problēmas barot ar krūti un nevar atslaukt kannu piena, citiem likās, ka man ir jābaro bērns iekožoties ar zobiem dīvānā, tas nekas, ka asinis pa gaisu un gali nograuzti. Ar visiem speciālistiem bērns neņēma krūti pareizi, kritās svarā, brēca un mēs abas raudājām...
Tagad vēl joprojām radi domā, ka baroju gan ar krūti, gan maisījumu... Kaut gan nojauš, ka nedodu krūti. Es jūtos labāk, ka īsti nezina kā ir, pagaidīšu kādu laiku un tad jau varēs teikt taisnību :D uzsita dusmu viss rakstītais!

Nopirku meitai šūpuļzirdziņu, man pašai baigi patīk, meita jau arī iemācījusies šūpoties un nokāpt :-)

O jeee. Izbaudīju brīvdienu. :) Kā es mīlu savu mammu. Viņa tik lieliski saprotas ar meitu, dažbrīd, šķiet, ka pat labāk nekā es.
Par audzināšanām, es jau uzreiz pie pirmām tikšanās reizēm ar omītēm un opīšiem pateicu, ka atvainojos, bet nevēlos dzirdēt pamācības, ja pati to neprasu. Mana mamma to ļoti labi ievēro. Vīra mātei iet drusku grūtāk, bet ja ik pa laikam atgādina tad tur sevi grožos, vismaz tik daudz, lai mani galīgi nesadusmotu.

Un jā kretinējošākais jautājums ir par to barošanu. Kad pasaki, ka baro ar maisījumu, tad bez maz kā tiesas zālē jāskaidrojas..

Gita! kā es tevi saprotu par mammu! Es savai arī esmu dikti, dikti pateicīga...un vińa ar manu puiku arī jau kopš dzimšanas lieliski saprotas!

Man mazais šodien sirsninu silda -
Mazais atkārto visu ko daram, šodien tik smieklīgi, dzirdu mazais svarīgi staigā pa māju un skaļi runā sava valodā, vavava utt, itkā kādam kko borētu, skatos tas telefonu tur virs galvas un pa telefonu runā.
Vēl iedomājos, ka jāiemāca viņu stipri apķert un samīļot, apķeru tā stingri saspiežu viņu, samīļoju, viņš ņem un atkārto, aaaa, tik mīļi, midzinu tgd uz rociņām, viņš paņem un stingri apķer mani. Man jāsmaida.
Mums laikam pa vēsu istabās, nav īpaši omulīgi, tapēc noteikti mazais nedēļu dzīvoja ar iesnām tgd es. eh
Meitenes, nezinat kur var nopirkt trauciņus plastmasas vienu par otru lielāku? Tos, kurus var likt vienu iekš otra?

Kāpēc visas tik šausmīgi satraucas par ēdināšanu/barošanu?

Robīte, nu katram savi tarakāni :)

Oi, es kā bērnudārza audzinātāja visu ko esmu redzējusi un piedzīovjusi!

Sunscreen, nē, paldies Dievam, kopā nedzīvojam. Vienkārši ciemojoties tās gudrības jāklausās. Vīrs jau saka, lai liekas mierā, bet ne vienmēr viņai sanāk. Bet nu, es jau noklausos un dzīvoju tālāk. Citreiz tikai mazliet piegriežas

Kādus krēmus lietojat bēbjiem, kad ejat ārā (pret aukstumu)?

Kamēr bēbis kulbā, nekas nav jāsmērē.