Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Jūs ne tā sapratāt, es jau nelasu morāli par citu bērnu audzināšanu, katrs tiešām dara kā grib. Bet nu man arī, piemēram, neienāk prātā ņemt svešu bērnu un bakāt, teiksim, šūpolēs vai barot ar bifšteku. Interesanti, ko draudzene teiktu, ja es viņas puišeli paņemtu un paturētu aiz potītēm gaisā. Droši vien arī sāktu protestēt.

Robīte - nu viņai tas likās normāli, jo savus abus dēlus viņa barojusi ar auzu tumi, kad nebijis maisījums un staigulim krēsliņš ir no cietas plastmasas, tā bēbis iekšā turās. Tāpat arī par to sēdināšanu klēpī, ķip, lai mazais apkārt skatās. Likās normāla un gādīga sieviete, bet nu pēc vakardienas esmu šokā.

Vot tas ir trakakais, ka, pasiem berni ir, bet, problemu vairak ka saprasanas. Ta pat man regulari tiek jautatas (sajuta, ka pat gaida), kad pateiksu, ka ir baaigi gruti ar mazo, nevaru ar vinu kopaa kko izdariit utt. Pat nezinu, kaapeec. Cilveeki pasi par sevi ok.
Es jau te kkad senak rakstiju, ka agrak vini mums biezi jautaja, kad jums buus beebis utt., iedosinaja
Kad paliku stavokli, tad to tik vien dzirdeju, ka, lai tagad sev kko vel noperku, pec tam nebuus naudas, attieciibas ar viiru vuspaar izbeigsies utt. :D
aj, laikam bish pa daudz uzcepos, bet man kkaada neoma sodien. :D

Lollipop, ka jau meitenes rakstija, tad tas ir cits stasts. Aizvirzijas mums tema biski uz citu pusi :)

Aijaijaaa - pie ta jau es sāku pierast, ka mūs vairs reti kur aicina braukt, jo citēju:"Ar mazu bērnu tak ir gandrīz neiespējami kur aiziet!". Tad man gribas pateikt:"Skaties un mācies!" Varētu padomāt, ka bērnam jābūt pie mājas piesietam.

Mani atkal tracina tie jautājumi - vai pienińš pietiek, vai baro vēl pati? Bebim 2 mēneši, bet tāda sajūta, ka gaida, kad es pateikšu - nē, piena nav, dodu maisījumu. Es pat nesaprotu, kāpēc šis jautājums mani tā tracina. Tas liekas tik intīmi un personiski, varbūt tāpēc.

Nu man atliekt vnk pabrīnīties, kādi visādi cilvēki pasaulē un nopriecāties un 3x nospļauties pār kreiso plecu, lai nekas tāds mani nepiemeklē!

Lollipop, mēs Tevi sapratām pareizi, bet baigi novirzījāmies no tēma, nu kā jau parasti:D

sunscreen, nu šitas mani arī tracina, es jau sen rakstīju par to ... kāda daļa kā es baroju un ar ko ... Būtu labāk paprasījuši, cik ātri dzemdēju ?!:D :D

Un vēl jau citreiz arī jāpaskatās uz sevi no malas.
Ok, Lollipop vēl saprotu, bet, piemēram, sunscreen gadījumā es nesaprotu cepšanos. Pasaki, jā viss ok un viss, bet tā vietā, lai pateiktu vienu vārdu - viss ok, labāk pacepties, gruzīties un uzvilkt sevi!
nu tas nav vērsts uz meitenēm, bet tieši uz piemēriem, ka varbūt vaina mazliet arī sevī, ne tikai apkārtējos vienmēr.

Man arī riebās, kad par pienu prasīja, pat salīdziniši sveši cilvēki...tad jau var arī prasīt, cik tamponitev iziet vienā mēnešreižu dienā- tiešitik pat personisks jautājums...

Es atkal nevaru ciest, kad manam mamma, kad dod ēst manam bērnam, iebāž mutē viņa karoti, lai pagaršotu, vai nav par karstu.Reāli besī, uzskatu, ka katram cilvēkam jābūt savai personiskajai lieta higiēnas nolūkā, šajā gadijumā karotei.

Nu man nepatik tas jaut., jo reāli likās, ka jātaisnojas, lai gan tā nav tojautātāju darīšana...

Ebe, es vienmēr par to pašu iedomājos, man šķiet šī toč ir tā lieta kuru neapspriež ....

Tā meitenes, mana bēbe šļūc atmuguriski, rokās uzstutējas un piespiežas, lai tiktu atpakaļ, a kājas paliek taisnas, kāpēc tā? Tas norāda uz to, ka varbūt nerāpos? Ir arī sākusi smuki stutēties uz sāniņa, laikam, pati drīz apsēdīsies. Mazajai 9. decembrī paliks 11 mēneši, mums pie fizioterapeita uz atrādīšanos, bet tā arī viņa nav iemācījusies rāpot divos mēnešos, man liekas, ka būs kaut kādi pārmetumi no ārsta puses. Vingrot ar sevi mazā īpaši vairs neļauj, veļās prom.

Robīte, es jau tā arī atbildu - viss ok, bet kaut kā iekšēji tomēr sacepos, jā. Katrā zińā es citām mammām tādu jautājumu neuzdodu. Par piebarošanu - jā, jo tā ir radoša padarīšana, bet tieši par to pienu... Tāda sajūta, ka grib ielīst manās krūtīs, kad prasa, vai piena pietiek :D

Man fizioterapeite teica, ka tā ir darbība pirms rāpošanas! nu ja es tevi pareizi saprotu, Landa... :)

Man atkal visiem jāskaidro, kāpēc es bērnu ar maisījumu baroju un nevis ar savu pienu. Un ir pāris cilvēki, kuri uzreiz noskatījušies šķībi. Tad es pieķeru sevi taisnojamies. Bet viņi jau nezina, cik bēbim bija grūti un cik man grūti nāca tas lēmums pārstāt viņu barot. Bet skatiens tiek man veltīts tāds, it kā es aiz sava slinkuma bebi ar maisījumu barotu. Taču es gan to neņemu galvā.

Es laikam pārāk labi esmu norādījusi visiem savu nostāju attiecībā un savu bērnu, ka neviens mani īpaši nemāca, jo pretī varu pateikt 'pavisam citu un argumentētu informāciju kāpēc es tā nedaru un kāpēc to tagad nedara.

Kā arī nekautrējos aizrādīt savai un drauga ģimenei lietas, kuras mani neapmierina attiecībā uz bērnu, jo tas mans bērns un viņiem jāpieņem mana audzināšana, nevis jāaudzina pēc vecām metodēm.
Par draugu, paziņu bērniem cenšos neko neaizrādīt, pieveru acis, bet ja tas attiecas uz manu bērnu, tad neesmu tā, kura klusēs un ļaus, lai kaut ko iebaro vai vēl ko citu dara. Lai gan nav man īsti daudz to bērnu apkārt citiem. Vai nu jau samērā lieli vai tik lēnām sāk paradīties.

Par pienu man besī tas, ka par to jautā cilvēki, kuri to jau ir jautājuši, nu tracina, ka nevar atcerēties, ka sen jau nebaroju, ka nekas man nesanāca.

Atbildu jau normāli, bet iekšēji tas mani tracina, nevis, ka intīms jautājums, bet tāpēc, ka pati iekšēji par to pārdzīvoju, ne tāpēc, ka jūtos slikta māte, bet tāpēc, ka vēlējos barot ilgāk, bet visādu sūda apstākļu deļ nekas īsti neizdevās, lai kā centos.