Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Lilii,es jau te rakstīju,ka vienā grāmatā lasīju,ka puikas fiziski ātrāk attīstās,bet meitenes sociālās iemaņas apgūst ātrāk.

Nu tad jau no dzimšanas naktī ir jāmidzē ciet, kaut pāris naktis kā ceļas jācenšas aizmidzināt, vai knupi, vai uz rokām, vai jebko, un viss.

nu es to teicu, kad biju vēl stāvoklī ... un arī DzN meitu naktī necēlu , naktī visi čuč :)

harmless,Tev ģenijs? :D manējais neko nesaka vēl.Ja arī izlaužās mamma,tad nejauši un ar to viņš nedomā mani,vienkārši skaņa.

Nu viņa atpazīst vecvectēvu, viņš ir tete vai deda. Ar to tete mums vsp slikti ir sanācis, jo meita sāka pirmos teikt atā,atā un vecvecmamma kā padzirdēja, tā vislaik tētis, tētis un tā viņa samācijās, ka viņs ir tete un viss. Teicu, jau, ka tā nav pareizi, bet kas ta mani te klausīs...
Ar mamu ir tā, ka ja saraudās, teiksim, kad neeju pakaļ un neņemu rokās, jo pati var atrāpot, tad žēlabaini sauc mamma,mamma, tā ikdienā nav tik bieži, bet atkārtot atkārto.
Un kaķis mums ir mīļākā rotaļļieta. Viņu tad nu ķer pa visu māju, plūkā, glauda un tā viņas abas spēlējās ar kaķeni un to kā ierauga tad ir skaļš brēciens kakis, kaks... kissss :D:D
Nezinu, man mamma teica, ka es sāku pirmos vārdus skaidri izrunāt vēl agrākā vecumā un 8,5 mēnešos jau diezgan stabili pati turējos uz kājām un staigāju bez turēšanās. Arī zobi ātri līda, brālim gan viss notika ar 2-3 mēn nobīdi uz velāku.

Un vārdus nenene parasti pavada sparīga galvas kratīšana no viena sāna uz otru. :D

Mans mamma saka vietā un nevietā, mani arī tā sauc vai vienkārši mamm, bet arī šad tad spēlējoties ir tas mamm vai arī uz tēti saka mamm, tete nevaram nekādi dabūt ārā. Kad cenšos ko iemācīt vai gribu, ka viņš atkārto, tad sēž un smaida.

Toties māk lieliski krist gar zemi un rīkot histērijas, kad kaut ko nedabū. :D

Manējais pasācis sist un visu pa gaisu mētāt, ja nedabū, ko grib, vai es pasaku: nē.:D un kā nu bez zemē krišanas :D

Čau meičas.
Eh, man puikam 18.11 paliks gadiņš, šodien sakārtoju drēbītes un neticās, ka tās mazās, mazās drēbītes viņam kādreiz ir derējušas. Patiesībā, ļoti savāda sajūta, itkā kas tur īpašs, bet būs jau pagājis gads. Es pat nezinu ko gribu teikt, uznāca tādas interesantas sajūtas man, majās nav ar ko parunāt, nāku šeit.. :)

Es laikam izdomāju tēmu, kas šeit vēl nav bijusi.
Kā jūsu ģimenē ir ar valodām? Teiksim, mana mazā dzird latviešu, krievu, jauktu latgaliešu, reti ari angļu valodu.
Es pati krieviski jau no kādiem 4 gadiem sāku runāt, pateicoties kaimiņu puikām (viņi man krievu, es viņiem lat. val samācījām), lasīt pati iemācījos no krievu filmām, dziesmām un multenēm, kur apakšā gāja titri krieviski (nezinu, tādas kurlajiem vai kā filmas). Angļu valodu no pirmās klases jau pie privātskolotājiem mācījos un par to priecājos, jo ar valodām nekad nav bijis problēmu. Pēc tam arī kādā 7 klasē nedaudz apguvu franču valodas pamatus. Gribētos meitai arī iemācīt, jo bērni it kā vieglāk apgūst...

Ā, un skolā bija meitenes, kas vācu val arī bija no multenēm samācījušās un tad viņām viegli gāja vācu valodas stundās.

Ģimenē runā visi latviski,vienīgi mana mamma runā ar viņu krieviski un ļoti labi,ka tā.Man slinkums krieviski runāt,lai gan šūpuļdziesmas pārsvarā krieviski dziedu.

Mēs visi latvieši, bet dzīvojam pilsētā, kurā puse ir krievi, tā kā krieviski iemācīsies tāpat, no kaimiņiem, bet šad tad lieku angliski multenes vai dziesmas.Man viens paziņa iemācījās perfekti vācu valodu tikai no vācu kanāla, ko bērnībā skatījās, visās olimpiādēs pirmās vietas, kaut valodu sāka mācīties skolā tikai no vidusskolas.

Man radi un tuvākie draugi tikai latvieši, tad nu arī runājam tikai latviski.

mazulisponijs, man rīt sākas 27.nedēļa:)
Šodien bija USG - neprasot, doks iedeva 4D sejas bildīti.. mana mamma apraudājās, kad ieraudzīja. Reālas cilvēciņa aprises..

Rati nav vēl nopirkti, bet ir izlemts, ka decembrī pirksim Camarelo Caramel.

Nu mums sanāk arī puse, vai pat vairāk krievi.

Man visi tikai latviski runā, ceru, ka čalis te Rīgā pa pagalmiem iemācīsies krievu valodu un vēl māmiņai iemācīs. :)

Par valodām, protams, man tuva tēma. Mani jau baidīja, ka ar daudzām valodām, sāks runāt vēlu. Nē:D 2gadi un jau dod vaļā latviski, zviedriski (skaita līdz 10 piem. zviedriski, bet zin parādīt latviešu alfabēta burtus), šur tur iemiksē arī angļu valodu (kādā es sazinamies ar vīru)- vakardien mazā sajūsmā nokliedzās- ohh my goood!
Un zina arī atšķirību, ka mammai jāsaka par tēti- "atā, tēti, tētis strādā", bet tētim jāsaka - heydå, papa, jobbar, utjpr.

Ar cilvēkiem drošības pēc sasveicinās/atvadās visās 3 valodās.

Viss tas ir vājprātā interesanti, grūtāk ir reizēm man- izdomāt, kurā valodā viņa saka kādu jaunu vārdu, bet viņa atkārto tik reižu, kamēr izlobu. Nesen mācīja man (ambulāāns), kas ir ātrās palīdzības mašīna, kaut kā tā:)

Un galvenais, ka bērns tiešām saprot visu, kas tiek runāts šajās 3 valodās, ne tikai runā kaut ko randomā, bet normāli atbild uz jautājumiem, izdara to, ko lūdz utt. Man bija ļoti bail kā būs- pirms kāda gada, kā būs dārziņā.. bet vienkārši aizrauj elpu, cik ātri ar katru dienu tas notiek.

He-he, mums arii bija laiks, kad mazaa gan mani, gan teeti sauca par "mamm". Un tad bija taa, ka sauc no istabas "mamm, mamm!", es atskrienu un jautaaju "kas ir?" un shii taa dusmiigi uz mani paskataas un nobljaujas "mamm!" un ar pirkstu uz teeti raada (tipa, nedzirdi vai, ka es teeti saucu?!)... :D

Kā jūsu ģimenē ir ar valodām?

Mums ir katastrofaali! :( Neiesliigshu siikumos, bet nu no visaam audzinaashanas brismaam un gruutiibaam, nekad nebiju domaajusi, ka tieshi valodas apguve buus tas lielais klupshanas akmens. Es runaaju latviski, teevs krieviski, apkaarteejie - angliski. Valodas apguve neiet galiigi...

Neons, mums tas laikam bija kaut kur gada vecumā, kad krājumā bija vien pāris vārdi, tad daudz kas bija 'mamma', visi pieaugušie bija mamma, bet bērni- 'beibī', reizēm nevarēja izšķirties starp tīneidžeriem tā ap 12, tad bija jādomā, kurā grupā iedalīt:)
Bet ātri viss pārgāja, tēti vienu brīdi sauca tikai vārdā, jo nevarēja izvēlēties starp 4 valodu tēta nosaukumiem.