weee
Par tām kolikām, nav gadījumā tāpat kā mums ar MR, kas ir normāls ,dabīgs process, bet citas pa sienām rāpo, kā sāp .... !?
Jā, var teikt arī tā...salīdzināšanai. Tā taču ir ar daudzām lietām. Citiem gudrības zobi izaug nemanot, citi iet pie ārstiem, lai smaganas grieztu pušu. Citiem augot ceļi sāp līdz asarām, citi neko tādu dzīvē nav pieredzējuši. Tā tas vnk ir, katrs organisms ir citādāks, bet tas neliecina par kaut kādu slimību vai vēl nez ko.
elfinsh
3.945kg un 53cm
Barošana pēc pulksteņa...nu kā to ņem. Ar krūti var piekopt "ekskluzīvo barošanu", bet maisījuma bērnam gan kaut kāds režīms jāievieš. Arī ikdienā ar jebkurām lietām ērtāk gan vecākiem, gan bērnam ir tad, ja ir kaut kāds režīms tomēr. Protams, paiet laiks, kamēr tas režīms izveidojas un ieietas, bet tā - vismaz man personīgi bija/ir krietni vieglāk dzīvot zinot, kad gulēs, kad ēdīs, kad spēlēsies utt. Var plānot gan ārsta vizītes neuztraucoties, ka varbūt tad gulēs vai gribēs ēst, var plānot kaut kādas braukšanas, iešanas laukā utt. Bet un tas ir atkarīgs no tā kāds dzīves ritms ir pašiem vecākiem un ģimenei kopumā. Man patīk tāds mierīgs ritms, var teikt, ka pat rutīna, līdz ar to jau kopš kādiem 3 mēnešiem bērns dzīvo pēc režīma un mēs visi ar to esam ļoti apmierināti. Protams, bērns aug un režīms mainās, režīmu veidojot ļoti ņemu vērā bērna ritmu, nevis izdomāju visu pa savam kā man labāk, bet nu mazliet sanāk piekoriģēt vai pašai pielāgoties. Jo lielāks aug, jo brīvākas paliek tās robežas, bet pa lielam nobīde ir +/- 30min un puika jau pats zina, ka piem. pēc pusdienām un 1 Mašas sērijas, kuras laikā apēd kādu augli, seko - Aijā, paijā, žū (Aijā, žūžu, Lāča bērni) (pats iet uz istabu dziedādams šo dziesmiņu, jo zina, ka jāiet čučēt).