Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ja es nofoķētu,tāpat neko nevarētu redzēt bildē, tikai uz tausti var just.

Oi, man šķiet, ka man ik pa laikam uzmetas tas pats. Tādas kā mini pumpiņas, bet nav pumpiņas. redzēt nevar, tikai sataustīt grubuli. No kā tas ir - nezinu. Bet pāriet pēc kādām 5-6 dienām.

Marīī, tās nav tā sauktās sviedrenes? ja pareizi izprotu, tad man bēbei arī tādas bija. pat nekarstā laikā, kad sagērbu un ieliku bunkerā, acīmredzot par karstu bija. pec kadām 3d nogāja

Uff, nu tie izsitumi tik daudzi un dažādi, ir, ka citreiz pat ārsts pēc apskates uzreiz nevar pateikt, kas tas ir. Bērns mierīgs? Nav T vai nekas cits? Tās pumpas pašam netraucē?

Nu man arī tā likās, sāku mazgāt bebi vairāk, bet tāpat ir.
Vēl es iedomājos,ka mož tas ir no ratu guļammaisa, jo tieši to pirms nedēļas sākām lietot un viņam tur iekšā supersilti. Varbūt tur sasvīda un tāpēc tā... hmm. nu jā, jāpavēro.

Temperatūras nav, mierīgs itkā jā. Tāds niķupods viņš man ir ,ik pa laikam. Bet tikai tad,kad neļauju kaut ko darīt, vai ja paliek garlaicīgi viņam :D

Manējam gan ne raupja, asa, bet tāda riktīgi kā zosāda bija uz rociņām, tieši sanāca vizīte pie ģimenes ārstes, viņa apskatīja, ka tādas pumpiņas esot normālas - bērniem āda mainās, nepaspējot tik ātri noiet nost, tāpēc tādas pumpiņas uzmetoties, kaut kā tā, vārdu sakot - pupu mizas.

Nu, ja galīgi satraucies, aizej uz slimnīcu, lai apskata, projām nedzīs.

es arī panikojos, bet mamma mani nomierināja, teica, ka bērniņam par karstu bijis, manuprāt, tas varētu būt iemesls :) sviedrenes. man mazgasana ari nelīdzēja, vnk ar laiku pazudīs. bet neesmu jau ārste, vēro

marchixa, nu kas zin, ar mūsu slimnīcu :D var gadīties ari,ka aizdzen prom ar mietu :D :D

Mhm, ja bērnam kādu reizi ir siltāk bijis, ne obligāti vajag baigi sasvīst, arī var tādas uzmesties. Variantu daudz. :D

Nē, tā nav. Vienu brīdi sanāca bieži tur iet, vienmēr laipna attieksme, arī tad, kad bļaujošu bērnu vajadzēja apskatīt, kuram rokas, kājas gāja pa gaisu un neļāva sev skarties klāt. Gadās arī, protams, pa kādai šerpākai personībai, bet nelaipna attieksme nekad nav, it īpaši, ja runa par bērniņu. :)

Žizele

Ka jums pec bebja piedzimsanas attiecibas kaut kas izmainijas vai palika tadas pasas? Man dazubrid skiet mums sanak vairak domstarpibas, viedoklu nesakritiba, domaju varbut tapec, ka esam neatputusies vai vel japierod pie jaunas situacijas..

Tā jau saka, ka bērns ir arī pārbaudījums attiecībām... Par ko jums tās domstarpības, par bēbi vai? Es domāju, ka nogurums un nepieciešamība adaptēties jaunajā situācijā dara savu.
Vai Tev izdevās realizēt savu plānu par zīdainīša gulēšanu citā istabā? Es nesaprotu, kā tas varētu būt iespējams :) Mans dēliņš pirmo pusi nakts (līdz barošanai) noguļ savā gultiņā, bet pēc trobelītes pa nakti es parasti padodos un ņemu blakus, lai varētu iebāzt knupi mutē vismaz 7x un kaut kā nebūt aizmidzināt...

Kāda ir lietojusi LOVING PAMPERUS?
Kādas atsauksmes?

Manējam uzlikts 3šais Loving pampers. Līdz šim viss ok, mīksts un patīkams, manuprāt, loti līdzīgi Pamperam.

Cau Sunscrean, ja mums tas domstarpibas par bebi, mans virietis doma, ka es parak atri ap bebi darbojos, savukart man kaitina vina flegmatisms, kad bebis izsalcis, vins tik leni maina pamperu, es uzvelkos, un tad tas velak jau pa dienu paspragst ara ari citas nesaistitas situacijas.
Ja, diezgan labi bebis sava istaba gul. Pirmaja nakti gan nemam pie sevis gulta, jo man bija paranoja, ka neelpos utt. Bet, kad sapratu, ka viss notiek, liekam vinas istaba sava gultina, dazreiz nakts vidu, ja uznak kaskis, tad atstiepju uz gultu, bet tas tik vienu vai divas reizes, museja mieriga nakti. Knupis vinai parak nepatik, gul bez ta

Par to knupi, es kadreiz censos iebazt mute, bet parsvara, lai vina nenoblaujas sarkana, kamer mainam pamperu, vai, kad redzu, ka vajag pedejo pili, lai aizmigtu. Bet vispar jutos ne visai labi, kad to izmantoju, man slimnica iesedas prata, ko viena masina teica sievietei, kas meginaja ar knupi aizbazt bebim mutiti, vina jautaja, vai ta sieviete, kad pati ir izsalkisi ari butu apmierinata sukat, piemeram, knupi ta vieta, lai paestu.

Žizele, bet kā tu dzirdi, ka mazā grib ēst naktī? Lieto rācijas? Vai arī viņa naktī neēd? Nu katrā ziņā es apbrīnoju, tad tev ļoti noveicies ar bēbīti, ka viņa vienmēr aizmieg un nekašķējas ;)
Knupīti nekad nedodu ēšanas vietā, bet gan lai apmierināti mazuļa vēlmi zīst. Reizēm viņš jau sen paēdis, bet turpina žļembāt krūti. Tāpat tas der nomierināšanai. Es knupja lietošanā nesaskatu galīgi neko sliktu. Vienīgais - kad tas izkrīt vai ar rokām ir izvicots no mutes, tad man jāceļas no gultas, lai ieliktu to atpakaļ :D

Manai beibei šodien 2 nedēļas. Tad nu beidzot dzemdību stāsts (īsā versijā) no manis.

Piektdienas pusdienlaikā braucām uz slimnīcu, jo ginekoloģe sūtīja, lai skatās tur, ko ar mani darīt, jo viņas aprēķinātajam termiņam nedēļa jau bija pāri. (vienmēr zināju, ka tas ir par ātru aprēķināts, bēbis būs vēlāk).

ļoti negribēju ierosināšanu, tāpēc lielais prieks bija par to, ka naktī uz piektdienu sākās sāpes. Pārciešamas, neregulāras, bet ar nošpu nepārgāja.
Vecmāte pārbaudīja uz galdu, sliktā ziņa, atvērums 0cm. Toņi labi, kontrakcijas uzrādās, bet dzemdes kakls negrib vērties. Tā kā toņi labi, vecmāte nolemj gaidīt.
Visu dienu nekā, atvērums kā bija tā arī vakarā nekāds. Iedeva uz nakti svecīti un nolēmām, ka rīt skatīsimies, kas būs.
pa nakti sāpes kļuva vēl sāpīgākas, taču no rīta joprojām atvērums nekāds. Tad nu uzlika mani uz galda un kaut ko ar to dzemdes kaklu darīja (process ļoooti nepatīkams). Taču rezultāts ir, atvērums 3cm.

Tuvojas vakars, sāpes ir, atvērums stāv uz vietas.
Īsi pirms septiņiem vakarā nolemj mani nemocīt ilgāk un pārdurt ūdeņus, tad nu viss process sākās. centos katru kontrakciju izelpot kā nākas, lai viss notiktu pēc iespējas ātrāk. Kā vecmāte atzina, es strādāju ļoti labi, jo viss process tiešām virzījās strauji uz priekšu.
Īsi pirms pusnakts beibe bija man uz punča.

Sīkākās detaļās neizplūdīšu, jo mans dzemdību stāsts noteikti nav no iedvesmojošākajiem tām māmiņām, kurām vēl viss priekšā.

ZInu tikai to, ka esmu ļoti pateicīga gan vecmātei, gan ginekoloģei, pirmkārt, par to, ka viņas gaidīja, ka viss notiks dabīgi un negrūda man nekādus gēlus u.c. lietas iekšā. Un viņas tiešām daudz man palīdzēja un atbalstīja. Un vislielākais paldies manam vīram, šķiet, ka bez viņa es to nebūtu izdarījusi. Nu vismaz viss noteikti ieviltos vēl ilgāk un sarežģītāk, sāpīgāk.


Baroju ar krūti, mazā svarā ņemas ļoti labi. Naktīs arī daudz maz atļauj izgulēties. 12 ejam uz čučumuižu un tad līdz 5iem rītā noguļam, pabaroju un guļam tālāk.

Pa dienu gan mēdz pakašķēties, jo vēl īsti nemāk kaku izspiest. Ēdu pa lielam visu, ko vēlos. īpaši sevi neierobežoju.

Vai tām,kurām ir tās lēnās dzemdes, arī ar otrajiem un trešajiem bērniņiem viss notiek tā lēnām? (t)
Vienkārši tā prātoju.. jo man arī ir gadijusies tā lēnā dzemde, kas nevērās vaļā 3 dienas, bet kontrakcijas bija labiņās uz urrrā visas tās 3 dienas. Domāju vai ar otro arī tā būtu?

Marīī, man tieši tāds pats jautājums radās pāris dienas pēc dzemdībām. Ļoti ceru, ka katras dzemdības individuālas, bet tomēr dzemde jau viena. Ehh, bet katrā ziņā, man pesonīgi visas sāpes jau aizmirsušas, būtu gatava dzemdēt atkal, neskatoties uz to, cik grūti man gāja.