klases audzināšanas stundas pamatskolā

Ne ilgi pirms liecību izdošanas visiem tika izdalītas lapas ar klases biedru vārdiem, tad nu par katru bija jāuzraksta kkas jauks, mīļš, pozitīvs. Gada beigās (semestra) katram pie liecības tika dota šī lapiņa klāt. Vienmēr atcerēšos, cik aizrautīgi minējām, kurš tas varētu būt, kad skolotājs lasīja. :)

Pārrunājām kādus pasākumus,ja tādi bija paredzēti,stundas,citus skolotājus,mācībvielu,vienkārši kaut ko tarkšķējām,tā teikt atpūta no citām stundām.

Pārrunājām visu skolā notiekošo, gatavojāmies pasākumiem, luņojām, sveicām jubilārus, labie un pareizie bērni bieži vien varēja to neapmeklēt, sliktos audzināja un kaunināja :D tā kaut kā.

Nu man ir tā, ka offic jāvada un jāiesaista visus :) niagāras variants šķiet ļoti jauks, noteikti kaut ko līdzīgu izdomāšu :) paldies arī pàrējām, droši rakstiet vēl, varbūt ir kādi ieteikumi kādai spēlei :)

Mūsu klases stundās notika iepriekšējās nedēļas vai ilgāka laika posma pāarrunāšana (sekmes, notikumi utt)., tika nododas dgrāmatas parakstīšanai, tika izdalīti sekmju izraksti, nosaukti nesekmīgie, cilvēki, kam pārāk daudz sabastots, statistikai nosaukti pa klasēm nesekmīgie/bastotāji. Stāstīja kkādu jaunāko informāciju, sadalīja pienākumus.

Kad mūs centās iesaistīt grupu darbos, man tas ļoti nepatika un centos izvairīties. Pārsvarā tie darbi bija arī muļķīgi.

Zsvētkos skatījāmies filmu. Tas man ļoti patika. :)

Pārsvarā klasi negribīgi rotājām un tāpēc tas notika klases stundas vietā - katram vajadzēja kaut ko izdarīt.

Vienreiz mums bija forša spēle, vairs precīzi neatceros noteikumus, bet rezultātā katrs savu vārdu un uzvārdu, atbilstoši kaut kādai formulai, pārvērta tautiskā ornamentā. Šo zīmējumu esmu saglabājusi un man ļoti patīk.
Manuprāt, pamatskolas posmā ir noderīgas filmas par narkotikām, smēķēšanu, var parunāt arī par ceļu satiksmes noteikumiem un morālo atbildību un pieklājību, vadot transportlīdzekli, jo daudziem šajā vecumā ir rolleri, bet ar saprātu tā švakāk.

Klases stundās skolotāja bieži deva pildīt testus, gan personības testus, gan saistībā ar mācībām un nākotnes profesiju. Informēja arī par dažādiem konkursiem, kur varētu piedalīties.

Pildījām dažādus testus, lai noskaidrotu savas intereses, stiprās un vājās puses
Pārrunājām, kas nedēļas laikā noticis
teicām, ja mūs kas neapmierināja, sūdzējamies par skolotājie, tiesa, ne vienmēr pamatoti :D
Gatavojāmies pasākumiem
Runājāmies par neko, bet tajā pašā laikā tas bija noderīgi

nolika par atzīmēm, sauca nesekmīgos, kas viņiem jālabo, skolas pasākumiem gatavojāmies, ja bija tādi paredzēti, dažreiz skolotāja deva dažādas aptaujas un anketas par klasi, klasesbiedriem, pēc tam savalkāja visu kopā un tad skatījāmies. bijušasarī filmas, spēles kādas, bet pārsvarā bija lekcijas,jo nebija mums paveicies ar skolotāju,nu nebija. un tik pamēģini vēl neaiziet uz to klases stundu..

Manas klases audzinasanas stundas bija lidzigas ka Apšulapai!:D Parasti lasija morali par atzimem, uzvedibu, neattaisnotajiem kavejumiem, biedeja mus ar drumo nakotni un ik pa laikam atzinas, ka mes esam viena no neciesamakajam audzinamam klasem.:D Dazreiz deva pildit personibas testus, dazadas aptaujas par klasi un skolu, parrunajam ekskursiju planus, skolas pasakumu planus. Pa retai reizei, kad tikam pie TV, apskatijamiem kadu latviesu filmu, lugu, vai kadu pamacosa rakstura filmu par narkotikam, vardarbibu, personisko drosibu, utt. Reizem, kad skolotajai bija labs noskanojums, tad plapajam par dazadam beztemam, vai ari vina mus vienkarsi palaida maja. Maija karstuma vairs ipasi nevienam prats uz intensivu macisanos nenesas.:D Visapnicigaka bija Ziemassvetku rotajumu gatavosana. Mana skatijuma tas papira parslinas likas tik bezgaumigas, limeju un griezu ar nepatiku.

Truli nositām laiku, bijām ļoti laimīgi, ja palaida ātrāk :D Galīgi nevajadzīga stunda.

manā laikā pamatskolā bija vēl žurnāli, tad visi uzzināja atzīmes, gatavojāmies pasākumiem - viss iepriekš minētais. Ar ko atšķīrāmies - 5 gadus iegājās tradīcija, ka 1x gadā bija vecāku sapulce ar koncertu un tad klase dziedāja, skaitīja dzejoļus, spēlēja ludziņas, tad audzināšanas stundās gatavojāmies, tāda klase bijām vienīgie :) vecākiem ļoti patika. arī man tās ir vienas no siltākajām atmiņām.

Manā pamatskolā nebija ne runas par bastošanu, palaišanu ātrāk vai kā. To uzzināju tikai vidusskolā.
Vidusskolā gan bieži vien bija trula laika nosišana, tā bija iespēja audzinatājam izgāzt negācijas, kas beidzās ar atteikšanos no klases:D Jaunā audzinātāja gan mīlēja un loloja, kaut mums 17-18 jau bija un nevilka uz spēlēm vai baigām "pareizas uzvešanās uz ledus brīvlaikā" sarunām.

nedaudz iz tēmas, ko gribas piebilst:
Mums bija sava klase un staigāja skolotāji, tā bija tāda piederības sajūta, ka tev ir vieta. Mes bijām maza skola. Vidusskolā visi pieraduši pēc zvana kaut kur nesties un skolēni ir nenoturīgi, viņus grūti ar kaut ko ieinteresēt, lielā skolā apmeklēt pasākumus īsti piespiest nevar, visiem to noorganizet nevar. Vidusskolā tam buss, tam pulciņš, ej un savāc visus vienuviet...
Mazajā skolā katru pirmdienas rītu bija 'līnija', kur varēja sanākt visa skola, aktuālo pārrunāja. Un pasākumi bija neaizmirstami - 80% no skolas piedalījās tajos un skatītājos bija gandrīz tikai vecāki. Tāpēc, man šķiet, ka ļoti liela nozīme ir kolektīva atmosfēras radīšanai, kopības rašanai ar pasākumiem, sarunām par Latviju, vēsturi, dziesmām. Visi visus zināja, likās viena liela ģimene, ne pratā nenāca nepiecelties no rīta vai pateikt, ka esi bijis slims. Par vietu olimpiādē priecājās ne tikai klase, bet pus skola. Tas bija kaut kas vairāk kā mācību iestāde... Pagasta izsūtītajiem iestādīja bērziņus pie skolas, katru gadu augām līdz ar tiem, mums veidoja kolosālu piedeŗību savai dzimtajai vietai un Latvijai vispār.
Un draudzības vakari ar citam novada skolām... tas arī bija kaut kas.
Reizēm šķiet - pa kuru laiku mēs paspējām desmitiem pasākumu, konkursu, talantu saietu utt. vispār sarīkot.
Es vēlētos iespēju kaut mēnesi varētu pavadīt sava pamatskolā...

Paldies, jauki palasīt (l)

Bet vai tad nav jābūt audzināšanas plānam, kur ir atrunāts cik stundas velta, piemēram, patriotisma audzināšanai, cik stundas - personības izpētei, karjeras sarunām utt.? Atliek izdomāt tēmu, mērķus, uzdevumus un pieveidot klāt uzdevumus.

No pamatskolas laikiem mums bija tā, ka audzinātājs pārrunāja aktuālāko un pārsvarā izmantojām kl. audz stundas, lai gatavotos pasākumiem un tml. Ja nekas tāds nebija paredzēts, tad mūs laida prom.

Bet atceros vienu lekciju no pamatskolas laikiem, kad skolotāja ļoti pretīgā veidā novadīja māmiņdienas audzst lekciju. Uzbāžot savu viedokli, ka bērni pirms 25/30 gadi ir kauns un negods un ar visiem vārdiem/uzvārdiem aprunājot skolas meitenes, kas gaidīja, vai bija ar bērniem. Man jau pirms tam bija sikts iespaids par viņu, nu tad pēc šī gadijuma, vispār izvairījos no jebkāda kontakta.

lielākā laime- skolotāja pasaka, ka tikai parasktīs dienasgrāmatas un varēs iet projām. vai arī stunda vispār nenotiek.
sliktākajā gadījumā- vienkārši papļāpājam par to, kas jauns, kā iet kurā mācību priekšmetā, parunājam par turpmāk gaidāmajiem pasākumiem utt.
Domāju, ka reti kurš skolēns novērtēs aizraujošas un pārdomātas klases stundas. Visiem skaidrs, ka tas ir nvajadzīgi skolā atsēdēts laiks!

ja obligāti jāvada, tad puslīdz aizraujoši varētu būt skatīties kādas filmas- vairāk interesētu kaut kādas labas dokumentālās filmas, ne ierastās narkotikas, pirmās palīdzības sniegšana vai par Latvijas vēsturi...
Ja kaut kādi interesanti testi, tad tos arī varētu papildīt.
Vēl- kad tuvojas kādi svētki, tad runāt par tiem, darīt kaut ko aizraujošu svētku sakarā. Bet tur vajag izdomāt kādas labas idejas, ne tikai skolotāja priekšā vervelē un skolēni pat neklausās. Varbūt sadalīt, kuri skolēni pa grupiņām izveidos prezentāciju par attiecīgajiem svētkiem. Esmu ievērojusi, ka savos klasesbiedros bieži vien klausās daudz uzmanīgāk nekā skolotājā.

Daudz kas ir atkarīgs arī no klases. Jo 5 un 9 tomēr atšķirās.
Tagad 5tajiem par ļaunu nenāktu pastāstīt kaut ko par uzvedības kultūru un saskarsmi ar apkārtējiem.