Visspilgtāk atceros 3 lietas no tā laika:
1) Kad sanāca ieķerties kādā klases zēnā, tad vismuļķīgākais teikums no viņa puses likās bez maz vai kā kompliments. Kopš 5.klases sāku rakstīt dienasgrāmatu, kuru esmu saglabājusi vēl joprojām un nesen pārlasot smējos līdz asarām, jo tajā laikā, kad mācījos 5.klasē, tur bija ieraksts aptuveni tādā stilā "Jānis šodien palūdza man aizdot zīmuļus. Viņš prasīja tieši man, nevis kādai citai meitenei. Es jau nojautu, ka viņam patīku!" :D
2) Atceros kā 5.klasē jau sāka patikt klases zēni, tāpēc loģiski, ka bija kauns ģērbties tā kā vajadzētu. Tā nu atceros ka no mājām vienmēr izgāju ar cepuri, šalli, cimdiem un ziemas zābakiem (joprojām atceros kā man viņi nepatika), bet apgriežoties ap mājas stūri vienmēr sekoja cepures, šalles, cimdu novilkšana, iemešana somā. Vēl somā līdzi bija maiņas apavi (kaut kādi ārprātīgi zābaciņi, kuri tajā laikā likās ļoti moderni), tie vienmēr tika pārvilkti pie draudzenes, kura dzīvoja pa ceļam uz skolu. Tikai pārģērbusies varēju aiziet uz skolu, jo vajadzēja tak' izskatīties burvīgi jaunās simpātijas acīs. :D
3) Kad nāca tas tīņu gadu periods, sāka gribēties izbaudīt aizliegtos augļus - manā gadījumā alkoholu. Joprojām atceros kā ar draudzeni kādos 15-16 gados stāvējām pie veikala un kaut kādiem jauniem puišiem lūdzām lai nopērk mums sidru. Atceros, ka nopirka arī, tad nu bijām ļoti laimīgas, katra izdzērām kādu glāzi sidra un jutāmies piedzērušās. :D
Šo visu atceros un pašai par sevi jāsmaida - cik tas viss bija muļķīgi, bet tai pat laikā bērnišķīgi patiesi. :)
2829
